Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP) - 1918. gada 23.-28. novembrī Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē[1] izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, latviešu nacionālā karaspēka organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm.
1919. gada 23.-28. martā Irkutskā sanāca notikušajā Sibīrijā dzīvojošo latviešu nacionālo organizāciju kongress, kurā apvienojās Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome (dibināta 11.10. ar sēdekli Omskā) un Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs (ar sēdekli Vladivostokā). Kongress nodibināja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Centrālo biroju: priekšsēdētājs J.Mazpolis, goda priekšsēdētājs P.Šmits, vietnieks R.Zariņš, sekretārs A.Švābe, kasieris A.Stihevics, ārlietu nodaļas vadītājs V.Salnais, kara padomes priekšsēdētājs pulkv. J.Kurelis, bēgļu nodaļas vadītājs J.Zariņš, informācijas juridiskās nodaļas vadītājs E.Šķipsna, atašejs pie franču ģenerāļa M.Žanēna štāba leitn. J.Ozols.[2]
- SULNP Centrālā Biroja Kara padome (priekšsēdētājs pulkvedis J.Kurelis (05.04.-07.09.1919.)
- SULNP Centrālā Biroja Koloniju nodaļa
- SULNP Centrālā Biroja Izglītības nodaļa
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
