Simanskis Panteleimons
Panteleimons Simanskis (Симанский Пантелеймон Николаевич, 1866-1938) - ģenerālleitnants, sabiedrisks darbinieks, publicists, militārais vēsturnieks.
Dzimis 1866. gada 12. oktobrī Sanktpēterburgā. 1883. gadā absolvējis Pleskavas kadetu korpusu. 1885. gadā absolvējis Konstantīna artilērijas karaskolu, norīkots dienēt Pāvila leibgvardes pulkā (Павловский лейб-гвардии полк). 1891. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju. 1909. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1910. gadā kļuvis par II brigādes 35. kājnieku divizijas komandieri. Precējies ar Veru, dzim. Ruzsku (Вера Николаевн Рузская), ģenerāļa Ruzska meitu. 1914.-1917. gados komandēja 61. kājnieku diviziju. 1917. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu, iecelts par Rumānijas frontes XLVII korpusa komandieri. 1918. gadā Pleskavas brīvprātīgo korpusa 1. strēlnieku divizijas komandieris. Kopš 1919. gada dzīvoja emigrācijā Polijā. Nodarbojās ar sabiedriskām lietām, vēsturi, publicējās. Miris Varšavā, 1938. gada 22. aprīlī.
Apbalvojumi:
- Sv. Staņislava ordenis, III šķira (1895)
- Sv. Annas ordenis, III šķira (1898)
- Sv. Staņislava ordenis, II šķira (1905)
- Sv. Annas ordenis, II šķira (1908)
- Sv. Vladimira ordenis, II škīra (1913)
- Sv. Staņislava ordenis, I šķira, ar zobeniem (1915)
- Sv. Annas ordenis, I šķira, ar zobeniem (1915)
- Sv. Vladimira ordenis, ar zobeniem (1915)
- Jura zobens
