Slovāku īpašvārdu atveidošana

Slovāku valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Slovāku valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pēc šiem noteikumiem atveido slovāku personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Slovākijā un otros (alternatīvos) nosaukumus Vojevodinā (Serbija). Slovāku izcelsmes personvārdi sastopami arī Čehijā, Austrijā, Ungārijā, Ukrainā, Serbijā un Vācijā, retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu slovāku izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.

Atveidojot Slovākijā sastopamos ungāru, vācu, čehu, rusīnu personvārdus jāvadās pēc attiecīgo valodu atveides principiem: Jozef Stümpel - Jozefs Štimpels (vācu), Vladimír Országh - Vladimīrs Orsāgs (ungāru).

Slovāku alfabēts

Slovāku alfabēts sastāv no 46 grafēmām:

a á ä b c č d ď dz dž e é f g h ch i í j k l ĺ ľ m n ň o ó ô p q r ŕ s š t ť u ú v w x y ý z ž

Burti q, w un x tiek lietoti tikai aizguvumos.

Fonētiskās atveidošanas tabula

Atveidošanā netiek saglabāta līdzskaņu dubultošanās, izņemot personvārdus, kuru lietošanā ir iesakņojies analogs latviešu valodā: Anna - Anna.

Slovāku alfabēta burts	Fonēma (IPA)</small>	Atveidošana latviski	Piemērs slovāku valodā	Piemērs latviešu valodā	Piezīmes
A a	[a]	a	Čadca	Čadca
Á á	[aː]	ā a	Vráble Hriňová	Vrāble Hriņova	Galotnē.
Ä ä	[æ, ɛ]	e	Svätý Jur	Sveti Jura	Izrunā pārsvarā platais "e".
B b	[b]	b	Banská Štiavnica	Banska Štjavnica
C c	[ts]	c	Sečovce	Sečovce
Č č	[tʃ]	č	Čierna nad Tisou	Černa pie Tisas
D d	[d]	d	Dolný Kubín	Dolni Kubīna
Ď ď	[ɟ, dʲ]	dj	Sereď	Seredja
Dz dz	[dz]	dz	Medzev	Medzeva
Dž dž	[dʒ]	dž	Džungľa	Džungļa
E e	[ɛ]	e	Gbely	Gbeli
É é	[ɛː]	ē e	Humenné	Humene	Galotnē.
F f	[f]	f	Fiľakovo	Fiļakovo
G g	[g]	g	Giraltovce	Giraltovce
H h	[ɦ]	h	Hnúšťa	Hnūštja
Ch ch	[x]	h	Kráľovský Chlmec	Krāļovski Hlmeca
I i	[ɪ]	i	Ilava	Ilava
Í í	[iː]	ī i	Podolínec	Podolīneca	Galotnē.
ia	[ʲa]	ja a	Sliač Trenčianske Teplice	Sljača Trenčanske Teplice	Pēc č, š vai ž.
ie	[ʲɛ]	je e	Želiezovce Čierna nad Tisou	Željezovce Černa pie Tisas	Pēc č, š vai ž.
J j	[j]	j	Jelšava	Jelšava
K k	[k]	k	Kežmarok	Kežmaroka
L l	[l]	l	Lipany	Lipani
Ĺ ĺ	[lː]	ll
Ľ ľ	[ʎ, lʲ]	ļ	Ľubá	Ļuba
M m	[m]	m	Modrý Kameň	Modri Kameņa
N n	[n]	n	Nováky	Novāki
Ň ň	[ɲ]	ņ	Nová Baňa	Nova Baņa
O o	[o]	o	Opátka	Opātka
Ó ó	[oː]	o			Īpašvārdos reti sastopams; izrunājams gari (ō).
Ô ô	[u̯o]	o	Potôčky	Potočki	Izrunā kā latviešu valodas divskani "o" [uo].
Ou ou	[o͡u]	ou
P p	[p]	p	Piešťany	Pještjani
Q q	[kv]	kv			Tikai svešas cilmes vārdos (galvenokārt personvārdos).
R r	[r]	r	Radvaň nad Dunajom	Radvaņa pie Donavas
Ŕ ŕ	[r̩ː]	rr
S s	[s]	s	Spišská Nová Ves	Spišska Nova Vesa
Š š	[ʃ]	š	Veľký Šariš	Veļki Šariša
T t	[t]	t	Trávnica	Trāvnica
Ť ť	[c]	tj	Ťahanovce	Tjahanovce
U u	[ʊ]	u	Urmince	Urmince
Ú ú	[uː]	ū	Úľany nad Žitavou	Ūļani pie Žitavas
V v	[v]	v	Vranov nad Topľou	Vranova pie Topļas
W w	[v]	v			Tikai svešas cilmes vārdos.
X x	[ks]	ks			Tikai svešas cilmes vārdos.
Y y	[ɪ]	i	Vrútky	Vrūtki
Ý ý	[iː]	ī i	Veľký Meder	Veļki Medera	Galotnē. Par personvārdu atveidošanu ar galotni "-ý" skatīt zemāk.
Z z	[z]	z	Zvolen	Zvolena
Ž ž	[ʒ]	ž	Žiar nad Hronom	Žara pie Hronas

Personvārdu atveidošana

Vīriešu uzvārdus ar galotni "-ý" atveido sekojoši:

• Ar izskaņām -ný, -lý, -tý, -vý, -rý, -ký latviski atveidojami ar izskaņu -ijs: Pokorný - Pokornijs, Zubatý - Zubatijs;
• Ar izskaņām -ský, -cký latviski atveidojams ar izskaņu -is: Komenský - Komenskis, Zápotocký - Zāpotockis.

Sieviešu uzvārdi slovāku valodā lielākoties ir substantivizējušies piederības adjektīvi, kas atvasināti no vīriešu uzvārdiem ar piedēkli "-ová". Tādā formā tos arī atveido latviešu valodā: (Novotný - Novotnová - Novotnova).

Vietvārdu atveidošana

Slovāku valodas nomenklatūras vārdus tulko, ja tie pēc savas nozīmes sakrīt ar latviešu valodas nomenklatūras vārdu: Žilinský kraj - Žilinas novads. Nomenklatūras vārdu nepievieno, ja tas ir iekļauts pašā nosaukumā, vai ja tas nav lietots oriģinālā: Štiavnica - Štjavnica (kalns).

Vārdkopas atveido:

• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem un abi beidzas ar patskaņiem, vārdus atveido atsevišķi un pirmais ir nelokāmā formā: Horné Štitáre - Horne Štitāre - Horne Štitārē;
• Ja nosaukums sastāv no vairākiem vārdiem, starp kuriem ir saikļi nad, pod, pirmo vārdu atveido atsevišķi un lokāmu (izņemot nekatrās dzimtes un daudzskaitļniekus), saikli tulko, bet pārvaldāmo vārdu atveido pēc oriģinālā objekta nosaukuma locījumā atkarībā no saikļa: Brezová pod Bradlom - Brezova pie Bradla (Bradl - kalns), Vranov nad Topľou - Vranova pie Topļas (Topļa - upe).

Gramatizācija

Atveidojot slovāku valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.

Dzimte:
Slovāku valodas īpašvārdiem dzimte piešķirama vadoties pēc nomenklatūras vārda dzimtes:

• Apdzīvoto vietu, upju u.c. nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē;
• Kalnu, ezeru u.c. nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē;
• Nosaukumi ar galotni "-o" latviešu valodā atveidojami nelokāmi (Sládkovičovo - Slādkovičovo);
• Nosaukumi ar galotni "-i", "-y" ir daudzskaitlnieki (Nováky - Novāki).

Personvārdu dzimte ir atkarīga no attiecīgās personas dzimuma.

Deklinācija:

• Pēc I deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskā atveidojumā ir galotne "-s": Kriváň - Krivāņs (kalns).
• Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kas latviskā atveidojumā beidzas ar "-a": Poltár - Poltāra.
• Vīriešu dzimtes personvārdi, kas beidzas ar galotni "-a", lokāmi tāpat, kā IV deklinācijas vīriešu dzimtes lietvārdi: Milan Jurčina - Milans Jurčina - Milanam Jurčinam.
• Pēc V deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-e": Sobrance - Sobrance - Sobrancē.

Literatūra par šo tēmu

• Norādījumi par citvalodu īpšvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, II: Čehu un slovaku īpašvārdi. / Sast. G. Mackovs – Rīga, 1961