Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...id/82664 Jānis Rozenieks. Viņu godā arī par tautas baronu. // Latvijas vēstnesis. 06.01.2004., Nr. 1 (2949)] [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
    4 KB (480 vārdi) - 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 19.07
  • .... gadā). 1920. gadā sāka strādāt par ierēdni LR Ārlietu ministrijas Baltijas [[Valsts|valstu]] nodaļā. Kļuva par [[Satversmes sapulce]]s sociāldemok * Timšāns S. ''Vēsturnieks par vēsturnieku''. / Latvijas Vēstnesis, 26. maijs, 1998, 17. lpp.
    16 KB (1 vārds) - 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 19.08
  • Maija beigās ''[[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardze]]'' Rīgas atbrīvošanas operācijā sagr * Jānis Krastin̦š. Vētrā dzimušās: Baltijas sociālistiskās padomju republikas 1918. un 1919. gadā. - Zinātne: Rīga
    17 KB (2 393 vārdi) - 2021. gada 9. maijs, plkst. 16.58
  • * Kreicbergs J. Baltijas sieviešu tiesības: Populārs juridisks attēlojums. – Rīga, 1909. * L. Kāda Rīgas ēnas puse. // Baltijas Vēstnesis. 12.01.1900.
    4 KB (479 vārdi) - 2021. gada 25. oktobris, plkst. 17.26
  • * L. Kāda Rīgas ēnas puse. // Baltijas Vēstnesis. 12.01.1900. * Jaunavu vilināšana uz netiklību. // Baltijas Vēstnesis. – 5.01.1899.
    5 KB (893 vārdi) - 2010. gada 17. oktobris, plkst. 20.27
  • ...nstitūta mērķiem un funkcijām, vēsturnieku skola [[Baltijas guberņas|Baltijas provincēs]] laikā no 1815. gada līdz 1939. gadam. ...adēmiķis), H. Roze (ķīmiķis, niobija atklājējs) utt. No vietējiem Baltijas zinātniekiem un kultūras darbiniekiem minami D. H. Grindelis, G. Merķeli
    14 KB (2 274 vārdi) - 2020. gada 7. janvāris, plkst. 23.06
  • ...lu un Gotlandi, bet pretī kā kompensāciju saņēma Dānijas valdījumus Baltijas jūras austrumu krastā. Sāmsalas-Vīkas (Lenemā) domkapituls un muižnie ...vēsturi : sakarā ar rakstnieka RoaldaDobrovenska romānu... // Latvijas Vēstnesis. — ISSN 1407-0391. — Nr.170 (2004, 27.okt.), 8.lpp
    12 KB (1 813 vārdi) - 2020. gada 28. jūlijs, plkst. 13.23
  • ...inātā [[Rīgas Latviešu biedrība]] un nedēļas laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" ar veselu rindu radošu personību - A.Kronvaldu, [[Kalniņš Krišjāni ...šu'' virzienu izveidošanos un pastāvēšanu: viens [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] – Tērbatā un Rīgā –, otrs Krievijā – Pēterburgā u
    14 KB (2 197 vārdi) - 2020. gada 28. oktobris, plkst. 22.18
  • ...viešu [[tautskola]]s, 57 [[ģimnāzija]]s, 45 bērnudārzi, nodibināta [[Baltijas universitāte]]. Tās pārstāvji ņēma dalību [[Latviešu nacionālā pa ...armijas]] ienākšanas Kurzemē. Aktīvākie LCP laivu organizētāji abos Baltijas jūras krastos bija: bijušais Latvijas sūtnis Zviedrijā Voldemārs Salna
    10 KB (1 702 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 07.59
  • ...Ribentropa pakts, un tā juridiskās sekas Baltijas valstīs. // Latvijas Vēstnesis, 2001. 22/23. novembris, Nr. 169/170
    5 KB (750 vārdi) - 2022. gada 20. janvāris, plkst. 15.21
  • ...propagandas iespaidā sākti dēvēt arī par '''baltvāciešiem''' jeb '''Baltijas vāciešiem''' (vc. ''Baltendeutsche'')- ''die Deutschbalten'' sāka aizvie Raksturojot šo etnisko grupu, tiek izcelts korporatīvais aspekts, jo Baltijas vāciešu kopības spēks esot slēpies tieši ciešajos korporatīvā raks
    27 KB (3 996 vārdi) - 2023. gada 22. jūnijs, plkst. 12.02
  • ...iva G. Latvijas valsts un tās vīri- Studentu rota - sākums. // Latvijas Vēstnesis , Nr. 270 , 17.09.1998.]
    6 KB (939 vārdi) - 2020. gada 29. aprīlis, plkst. 17.05
  • ...d Ādolfs Hitlers [[Reihstāgs|Reihstāgā]], cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā, precīzāk – Vartas novadā (''Reichsgau W ...ionālo vācbaltiešu pozīciju, kas vienmēr sevi vairāk asociējuši ar Baltijas kultūras telpu, nevis Vācijas valsti un iedzīvotājiem. 9. oktobrī, rei
    12 KB (1 993 vārdi) - 2023. gada 18. jūnijs, plkst. 07.18
  • ...raksta "Rīgas Latviešu Avīze" līdzizdevējs un redators. Atbalstīja [[Baltijas valsts]] koncepciju, aicinot Igaunijai un Latvijai apvienoties vienā, liel
    3 KB (1 vārds) - 2013. gada 31. jūlijs, plkst. 07.34
  • ...zīgi noskaņoti pret nekrieviem, latviešu priekšstāvju apgalvojumi, ka Baltijas guberņās nu esot dibināta kaut kāda neatkarīga Latvija, kuru šie brau ...r liels daudzums no viņiem nomira no aukstuma un tīfa.“ <ref>Valdības vēstnesis. Nr.83. 1919. gada 11. decembris</ref>
    40 KB (6 347 vārdi) - 2015. gada 11. jūnijs, plkst. 09.26
  • ...Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. // Tieslietu ministrijas vēstnesis. 1936. g., Nr. 2., 270. lpp. [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
    3 KB (405 vārdi) - 2016. gada 17. janvāris, plkst. 07.53
  • ...gubernatora rīkojumu tika izraidīts "līdz kara stāvokļa izbeigšanai Baltijas guberņās" uz Somiju, Helsinkiem (šajā laikā devās uz Eiropu – bija ...ikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7
    4 KB (615 vārdi) - 2015. gada 8. maijs, plkst. 13.00
  • ...ršana zemniekiem [[dzimtbūšana]]s atcelšanas procesa ([[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.]]) ietvaros. Viduslaikos sabiedrības zemākajiem slāņ Krievijas impērijas Baltijas guberņās – Kurzemes un Vidzemes – zemnieku uzvārdi tika piešķirti
    4 KB (697 vārdi) - 2023. gada 13. maijs, plkst. 13.30
  • * Šmitiņa I. Izdomas lielmeistara godināšana. // Latvijas Vēstnesis. 2005.20.05. [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
    5 KB (658 vārdi) - 2018. gada 20. oktobris, plkst. 11.52
  • * Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. // LPSR Zinātņ * Krēsliņš A. In memorium Edgars Andersons. // Zinātnes vēstnesis. 1989., Nr. 1.
    5 KB (666 vārdi) - 2016. gada 28. jūlijs, plkst. 08.24

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).