Sprīdis

Sprīdis (an. span, vc. Spanne, kr. пядь, пяда, пядень, пядка, пяденька) - attāluma mērvienība, kur par pamatu ņemts attālums no izplestas plaukstas īkšķa gala līdz mazā pirkstiņa galam (aptuveni 18-23 cm). Atkarībā no konteksta:

• 1. Krievijas impērijā līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). Kā mērvienība parādās pēc XII gs., variējoties no 19 līdz 31 cm: mazais sprīdis (малая пядь) = 19 cm, lielais sprīdis (большая пядь) = 22-23 cm, sprīdis ar naga tiesu (пядь с кувырком) = 27-31 cm. Kopš XVI gs. - 1/4 aršinas. No 1835. gada pielīdzināta 7 collām. Viens sprīdis = 1/12 asis = 1/4 aršinas = 4 veršoki = 7 collas = 17,78 cm; viens kvadrātsprīdis = 19,76 cm². Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
• 2. Angļu sprīdis (English span) = 22,86 cm.
• 3. Florences sprīdis - 29,15 cm.
• 4. Neapoles sprīdis - 26,37 cm.

Literatūra par šo tēmu

• Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11
• Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10
• Петрушевскій Ѳ.И. Общая метрологія. Часть I. - в типографіи Эдуарда Праца: Спб., 1849

Resursi internetā par šo tēmu

• Sprīdis Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
• Seno mērvienību nosaukumi - VVK

---

• Пядь // Словари и энциклопедии на Академике
• Седова Л.Н. Вопросы русской метрологии на уроках и внеклассных занятиях по математике.
• Старые русские меры
• Система древнерусских мер длины.