Rimberts

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Sv. Rimberts)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sv. Rimberts (viduslat. Rimbertus; ~830.-~888.) - benediktīniešu mūks, svētais, Hamburgas un Brēmenes arhibīskaps, sv. Anskara biogrāfs.

Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no kāda anonīma garīdznieka no Korvejas (Corvey) laikā no 888. līdz 909. gadam sarakstītā Rimberta dzīves apraksta (Vita sancti Rimbertii). Dzimis 830. gados Rietumflandrijā, maznozīmīga flāmu vai normaņu bruņinieka ģimenē. Izglītojies Torhutas (Torhout) benediktīniešu klosterī (netālu no Briges), kur iepazinies ar Anskaru (vēlākais kristīgās misijas vadītājs Skandināvijā Anskars jeb Ansgars), kurš kļuva par Rimberta skolotāju un aizbildni. Misijas ietvaros daudz ceļojis pa frīzu, dāņu un zviedru zemēm. 865. gadā, pēc Anskara nāves, pāvests Nikolajs I ordinēja Rimbertu tā vietā par Hamburgas arhibīskapu, vēlāk arī par Brēmenes bīskapu. Dibināja vairākus klosterus, no kuriem zināmākais atradās Bukenā (Bücken), netālu no Brēmenes. Miris 888. gada 11. jūnijā Brēmenē.

876. gadā kopā ar kādu citu Anskara skolnieku Rimberts sarakstīja tā dzīves aprakstu "Svētā Anskara dzīve" (Vita sancti Anscarii jeb VITA SANCTI ANSKARII A RIMBERTO ET ALIO DISCIPULO ANSKARII CONSCRIPTA). Paralēli svēto dzīves aprakstos parasti sastopamajiem brīnumiem, sapņiem un vīzijām šajā sacerējumā ir daudz vērtīgu ziņu par apstākļiem Ziemeļeiropā. Latviešu historiogrāfijai īpaši vērtīga ir 30. nodaļa, kurā aprakstīti kurši (chori), stāstīts par dāņu iebrukumu Kursā 853. gadā un it sīki aprakstīts zviedru Birkas konunga Olava iebrukums Kursā ap 854. un 855. gadu. No šī avota zināms, ka Kursa iedalījusies 5 valstiskos veidojumos (civitates), kā arī pieminētas 2 pilsētas (urbes): Apole (Apulia) un Jūrpils (Seeburg, iespējams, mūsd. Grobiņa). Pieminēti lielie sudraba uzkrājumi kuršu pilsētās, kas samaksāti zviedriem kā kontribūcijas.

"Vita sancti Rimbertii" un "Vita sancti Anscarii" izdevis Georgs Vaics (Waitz) sērijā "Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum" 1884. gadā. Šie avoti publicēti arī Zviedrijā avotu apkopojuma "Scriptores rerum Suecicarum" 2. sējumā. Savukārt Anskara dzīves 30. nodaļa publicēta "Senās Latvijas vēstures avotu" (SLVA) 1. burtnīcā kā 5. avots, bet tās tulkojums latviešu valodā - "Latvijas Vēstures inztitūta žurnāla" 1937. gada Nr. 1., 49.-51. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8.-9. lpp.
  • Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1. 49.-51. lpp.
  • Biļķins V. Rimberta dati par kuršiem. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1938., Nr.2.,
  • Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.

  • Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
  • Bippen. Rimbert. // Allgemeine Deutsche Biographie. XXVIII - Munchen, 1889
  • Nerman B. Die Verbindungen zwischen Skandinavien und dem Ostbaltikum. - Stockholm, 1929
  • Nerman B. Funde undAusgrabungen in Grobiņa 1929. // Congressus secundus arhaeologorum Balticorum. - Rigae, 1930, S. 195.-205.
  • Vita sancti Anskarii // Monumenta Germaniae historica. Scriptorum Sectio. Lipsiae, 1925. Т. II. P. 683-725.

Resursi internetā par šo tēmu