Tarhans

Tarhans (no tj. tarqan; an. tarkhan, vc. Tarkhan, kr. тархан) - skitu-sarmatu izcelsmes vārds, kas sākotnēji nozīmējis "tiesnesis/tulks". Vēlāk tjurku zemēs - Tjurku kaganāts, Hazāru kaganāts u.c. - augstākās militārās elites apzīmējums (analogs senmongoļu noijons). Mongoļu impērijā īpaši priviliģētas personas statuss: saņemot tarhana statusu, persona tika atbrīvota no visiem nodokļiem, ieguva īpašumtiesības uz visu savu kara laupījumu vai medību guvumu, ieguva tiesības ierasties hana rezidencē, nepiesakot vizīti un ārpus kārtas, ieguva kriminālimunitāti (tika saukti pie atbildības tikai pēc devītā likumpārkāpuma, pie tam tas attiecās tikai uz tādiem pārkāpumiem, par ko pienācās nāvessods), bet dzīru laikā sēdēja goda vietā un no paša hana saņēma kausu vīna. Šāds tarhanu statuss pastāvēja Maskavas caristē, Gruzijas valstī XIII-XVIII gs. u.c.

Literatūra par šo tēmu

• Новосельцев А.П. Хазарское государство и его роль в истории Восточной Европы и Кавказа. - Наука: Москва, 1990