Tarhatums
No ''Vēsture''
Tarhatums - izpirkuma maksa, ko senajā Mezopotāmijā maksāja līgavainis līgavas vecākiem, kompensējot darba roku aizvešanu no to saimniecības. Sastāvēja no "rokasnaudas" (biblum) iemaksas saderināšanās brīdī, un pamatmaksas, vedot jauno sievu prom no tās vecākiem. Laulības līguma pārkāpšanas gadījumā, ka vainīgs vīrs - zaudēja iemaksāto tarhatumu, bet ja līgumu pārkāpa sievastēvs, tad tas atmaksāja tarhatumu divkāršā apmērā. Gadījumā, ja sieva pāragri mira, tās vīrs varēja viņas vecākiem pieprasīt atdot tarhatumu vai dot citu meitu par sievu mirušās vietā.
