Tautas ienaindnieks

Tautas ienaidnieks (fr. l’ennemi du people; kr. враг народа) – 19.-20. gs. daudzās kreisajās politiskajās kustībās un valstu pārvaldes režīmos apzīmējums politiskajiem pretiniekiem vai vienkārši nevēlamām personām. Pats jēdziens ar šādu nozīmi tiek ieviests sociālajā apritē Lielās francijas revolūcijas gados.

Aktīvi izmantots Krievijas impērijā 19. gs. beigās sociāldemokrātu u.c. kreiso partiju leksikā. Pēc Oktobra apvērsuma publicistikā, likumdošanā un ikdienas leksikā tā apzīmēja jebkuru personu vai personu grupu, ko vēlams iznīcināt. 1932. gada 7. augusta t.s. Trīs vārpu likumā par “tautas ienaidniekiem” sāka apzīmēt arī nepolitiskas personas, likumpārkāpējus kā tādus. 1936. gada PSRS konstitūcijā jēdziens nostiprināts 131. pantā.