Troti-Treideni
fon Troti, saukti par Treideniem, jeb Troti-Treideni (von Trotta genannt Treyden, kr. фон Тротта-Трейден) - sena vācu izcelsmes (Meisene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Prūsijā. Avotos pirmais XV gs. pieminēts Krotes lēņa valdītājs, bruņinieks Evalds Treidens (Ewald Treyden, ?-?). 1615. gadā Matiass fon Treidens (Matthias von Treyden) pieņēma uzvārdu Trota (Trott Trotha). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1865. gadā dzimtas pamatlīnija pa vīriešu līniju izmira.
Uzvārdu turpina nest tās Saksijas atzars, ko aizsāka Saksijas armijas leitnants, Polijas kambarkungs Kristofs fon Trota (Christoph Gotthard von Trotta genannt Treyden, 1749-1819).
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes konsorte Benigna fon Trota-Treidena (Benigna Gottlieb von Trotta, gen. Treyden, 1703-1782); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Septiņgadu kara laikā Johans fon Trota-Treidens (Johann Heinrich Reinhold von Trotta gen. Treyden, kr. Иван Яковлевич фон Трейден, 1710-1781); infantērijas ģenerālis, Irkutskas gubernators grāfs Kristofs fon Trota-Treidens (Christoph Wilhelm von Trotta gen. Treyden, kr. Христофор Иванович фон Трейден, 1735-1809);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krotes (Krohten), Vārves (Warwen), Ķeveļes (Keweln), Rideļu (Riddelshof), Balklāvu (Balklawen), Blendenes (Blendinen), Izriedes (Fischröden), Ilmājas (Ilmagen), Koguļu (Kogeln), Lašu (Lassen), Lekšu (Lexten), Pelču (Peltzen), Platgales (Platgaln), Rudbāržu (Rudbahren) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Horst Boxler (Bearb.): Stammtafeln zur Familie von Trotta gen. Treyden, aus den Aufzeichnungen von Otto von Trotta gen. Treyden. - Bannholz 2007
