Tiškeviči
Tiškeviči (vc. Tyszkiewicz, pl. Tyszkiewicz, kr. Тишкевич) - sena bruņniecības dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir Lagoiskas (Лагойск) bajārs Tiško Miškovijs (Тышко Каленикович Мишкови, 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas vaivads (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas grāfu titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. Kurzemē dzimtas pārstāvji sāka apmesties pēc tam, kad pāvests Urbans VIII 1638. gadā pilnvaroja Žemaitijas bīskapu Jerži Tiškeviču (Jerzy Tyszkiewicz, 1596-1656) vadīt Piltenes un Kurzemes diecēzi kā Žemaitijas bīskapijas sufragandiecēzi. 1841. gadā Tiškeviči, līdz ar citām Piltenes apgabala bruņniecības dzimtām, ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mstislavas un Brestas vaivads Jans Tiškevičs (Janusz Tyszkiewicz Skumin, 1572-1642); Lietuvas armijas ģenerālleitnants Jozefs Tiškevičs (Józef Ignacy Tyszkiewicz, 1724-1815); Žečpospoļitas Seima maršals, Lietuvas hetmanis un lielmaršals grāfs Ludviks Tiškevičs (Ludwik Skumin Tyszkiewicz, 1748-1808); Francijas armijas pulkvedis Mihaels Tiškevičs (Michał Tyszkiewicz, 1761-1839); arheologs un vēsturnieks grāfs Konstantīns Tiškevičs (Konstanty Tyszkiewicz, 1806-1868); arheologs un vēsturnieks grāfs Eistahijs Tiškevičs (Eustachy Tyszkiewicz, 1814-1873);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Gricgales (Gritzgaln) u.c. muižas.
