Ustinova doktrīna

Ustinova doktrīna (kr. доктрина Устинова) – PSRS aizsardzības ministra, maršala Dmitrija Ustinova 1976. gadā izstrādātā doktrīna karam Eiropā. Tās pamatā bija ideja salauzt rietumvalstu aizsardzību ar sēriju kodoltriecienu, pēc kā Padomju armijas mobilās motorizētās daļas izlauzīsies cauri sagrautajai aizsardzībai un strauji okupēs Rietumeiropu.

Čehoslovākijā un Vācijas Demokrātiskajā republikā tika izvietoti tuva radiusa (400 km) darbības kodolraķešu iekārtas “Ока”. Vienlaikus armiju sāka apbruņot ar vidējā radiusa (5000 km) darbības raķetēm “Пионер” (SS-20), kuru mērķis bija Eiropas lielās ostu pilsētas, lai liegtu ierasties palīgspēkiem no ASV. Pēc kodoltrieciena tika plānots ar piecām armiju grupām sākt uzbrukumu. (Piemēram, 14. armijai, kas bāzējās Moldovā, bija paredzēts straujā triecienā okupēt Turciju, pārņemot savā kontrolē Dardaneļus, un tad, kopā ar Melnās jūras kara floti desantēties Itālijā.) Aptuveni divu nedēļu laikā, saskaņā ar plānu, Padomju armijai vajadzēja okupēt Vācijas Federatīvo republiku, Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju, un nonākt līdz robežai ar Franciju. Tur armijām jāpārgrupējas divos virzienos: uz Normandiju un Spāniju. Saskaņā ar Ustinova doktrīnu, NATO armiju sagraušanai un pilnīgai kontrolei pār Eiropu pietiktu ar 30-35 diennaktīm.