Vācbaltu demokrātu partija

Vācbaltu demokrātu partija (vc. Deutsch-baltische Demokratische Partei (DbDP)) - politiskā partija Baltijas guberņās un Latvijas Republikā, izveidota 1917. gada pavasarī kā Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātiskā partija un darbojās līdz augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas armija. Atjaunoja savu darbību 1918. gada novembrī kā Vācbaltu demokrātu partija. Par savu mērķi izvirzīja dažādās savstarpēji pretstāvošās grupās sašķelto vācbaltiešu kopienu saliedēt kopīgu mērķu vārdā. Partiju vadīja P.Šīmanis (laikr. Rigasche Rundschau redaktors).

Iekšpolitiskajos notikumos partija uzreiz atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā (partijas pārstāvis K.Kellers kļuva par izglītības ministra vietnieku Larvijas Pagaidu valdībā. Pēc Strazdumuižas pamiera pēc Antantes misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties Latvijas Tautas padomē. Partija piedalījās visās Saeimas vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Vācbaltu demokrātu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 278. lpp. ISBN 9984-00-395-7