Belingshauzeni
baroni Belingshauzeni (vc. von Bellingshausen, kr. Беллинсгаузены) - vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas aizsācējs bijis vidzemnieks, Zviedrijas kavalērijas ģenerālmajors Johans Eberhards Belingshauzens, kuram ar karalienes Kristīnes dekrētu 1661. gada 8. augustā piešķīra brīvkunga titulu (to apstiprināja Krievijas impērijas Senāts 1865. gadā, atzīstot dzimtas tiesības būt baroniem). 1747. gadā dzimta uzņemta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Vidzemes lanmaršals (1645.) Johans Eberhards fon Belingshauzens (Johann Eberhard von Bellingshausen, 1604.–1655.), jūrnieks un jaunu zemju atklājējs Fabians Gotlībs fon Belinshauzens (vc. Fabian Gottlieb Thaddeus von Bellingshausen, kr. Фаддей Фаддеевич Беллинсгаузен; 1778.-1852.). Dzimtai piederēja Lahentāgas (Lahhentagge), Pilguses (Hoheneichen), Restu (Rösthof), Tohisas (Tois) u.c. muižas Sāmsalā un Vidzemē.
