Simolini
fon Simolini (von Simolin, kr. фон Симолины) – valahu izcelsmes (saskaņā ar dzimtas leģendu, cēlusies no Septiņkalnes gospodaru Batoriju dzimtas atzara) vācbaltiešu bruņniecības dzimta (uzvārds nāk no dzimtas pirmā īpašuma, Simoles muižas Somijā nosaukuma).
Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753). 1767. gadā baronu Simolinu-Vetbergu (Simolin-Wettberg) atzars ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1768. gadā baroni Simolini – Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas atzars krievijā dēvējās par Simoliniem-Batorijiem (kr. Баторий-Симолин), ģerbonī lietojot papildu sirds vairogu ar Batoriju dzimtas emblēmu, trim pūķa zobiem. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes barona titulu. 1867. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja Aleksandra Simolina-Batorija (Александр-Гейнрих-Ульрих Баторий-Симолин) tiesības uz barona titulu.
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā Karls Gustavs fon Simolins (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860), jurists un tiesību zinātnieks Aleksandrs fon Simolins (1879-1919).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Piena (Berghof), Alsungas (Allschwangen), Kalnamuiža (Sieksātes, Seeksaten), Grāvendāles (Grawendahl), Briņķu (Altdorf), Pērbones (Perbohnen), Lieldzeldes (Groß-Dselden) u.c. muižas.
Johans Matiass fon Simolins
Literatūra par šo tēmu
- Stammtafeln des edlen Geschlechtes der Báthory von Simolin. / hrsg. Alexander Freiherrn von Simolin - A. Simolin: Berlin, 1855
