Tolli
fon Tolli (von Toll. kr. фон Толль) – sena holandiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijas lielhercogistē.
Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot lēņus Sāmsalā, tā aizsākot t.s. Medelas līniju (von Toll a.d.H. Medel). 1723. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības reģistrā, 1741. gadā – Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (Johan Christopher Toll, 1743-1817) 1800. gadā kļuva par brīvkungu, bet 1814. gadā – par grāfu. Zviedrijas līnija izmirusi 1871. gadā. Krievijas impērijas armijas ģenerālis Karls fon Tolls (Karl Wilhelm von Toll, 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1855. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina fon Tollu tiesības uz baronu titulu arī impērijas valdījumos.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Hesenes armijas ģenerālleitnants Georgs (Georg Heinrich von Toll, 1692–1763); Prūsijas armijas ģenerālleitnants Ludvigs fon Tolls (Ludwig Ernst Philipp von Toll, 1775-1851); landrāts, vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (Harald Alexander Christian Baron von Toll, 1848-1909); ģeologs un Arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (Eduard Gustav von Toll, 1858-1902).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Iļķenes (Hilchensfähr), Dzelzavas (Selsau), Tūjas (Taubenhof) u.c. muižas.
