Zīverss Johans Georgs fon
Johans Georgs, III grāfs fon Zīverss (Johann Joachim Georg Alexander Graf von Sievers, kr. Егор Карлович Сиверс; 1778.-1827.) - Baltijas muižnieks, kolēģijas padomnieks, ģenerālleitnants, Vecates muižas īpašnieks.
Dzimis 1778. gadā Vecates muižā, Karla Eberharda fon Zīversa (1745.–1821.) un Martas Juliannas fon Mengdenas (Mengden, 1748.-1837.) ģimenē. Līdzīgi kā brālim Karlam Gustavam, arī viņam tēvs izbvēlējās militāro karjeru - absolvējis Pāžu korpusu, dienestu sācis kā poručiks 1798. gadā leibgvardes Izmailovskas pulkā (kr. л.-гв. Измайловский полк). 1799. gada 11. oktobrī paaugstināts par štabs-kapitanu, 1800. gada 16. novembrī - kapitans. 1801. gadā demobilizējies, piešķirts valsts slepenpadomnieka statuss. Studējis Getingenas un Tērbatas universitātēs. 1806. gada 16. martā apprecējis jaunkundzi Šarloti Doroteju fon Tīzenhauzeni (1782.-1808.). Jaunlaulātie savu neilgo kopdzīvi pavadīja Pēterburgā un Šarlotes Dorotejas mirstīgās atliekas uz Vecates muižu netika pārvestas. 1806. gada 19. aprīlī atkal iestājies armijā, iecelts par 1. pionieru pulka (1-й пионерный полк) pulkvedi. 1812. gada gada kara laikā Johans Georgs dienēja Krievijas I Rietumu armijas (firsta Vitgešteina, Wittgestein) I korpusa štābā. Firsta Vitgešteina armijas galvenais uzdevums bija aizsargāt Pēterburgu un atturēt franču vienības no iebrukuma Baltijā. Štāba pulkvedis fon Zīverss atbildēja par karasspēku vienību inženiertehniskajiem jautājumiem, pārzināja ceļu komunikāciju sagatavošanu I korpusa apakšvienību uzbrukuma vai atkāpšanās virzienos. Grāfa Zīversa vadībā notika tiltu būve. Par kaujām pie Kļastņiciem (сражение под Клястицами) apbalvots ar Sv. Vladimira ordeni, III šķiru. Par izcilību 2. kaujās pie Polockas, no 03.01.1813. paaugstināts par ģenerālleitnantu. No 1813. gada 17. februāra jaunizveidotā Sapieru pulka pulka šefs, karoja Vācijā, Barklaja de Tolli armijas inženierdaļu komandieris. 1813. gada oktobrī piekomandēts Prūsijas korpusam, karojis Francijā. Apbalvots ar Sv. Annas ordeni (I šķira), Francijas Kara nopelnu ordeni, Sv. Vladimira ordeni (II škira), Austrijas Leopolda ordeni (II šķira), Prūsijas Sarkanā ērgļa ordeni (II šķira). Pēc kara fon Zīverss turpināja nodarboties ar tehniskajām inženierzinātnēm. 1817. gadā grāfs Georgs Johans fon Zīverss precas atkārtoti ar Emīliju (Olgu) fon Krīdeneri (Krüdener, 1793.-1863.) un uzturas Pēterburgā, kur atrodas viņa darba vieta. Šajā laulībā piedzima viņa vienīgais dēls Nikolajs Karls (1826.-1910.). Par nopelniem valsts labā grāfam tika dāvātas vairākas muižas no kurām visievērojamākā bija 1820. gadā piešķirtā Georgijevska netālu no Pēterburgas. 1821. gadā mantojis Vecates muižu. Mūža pēdējos gadus grāfs Johans Georgs fon Zīverss turpināja strādāt galvaspilsētā, no dibināja inženiertehnisko skolu un kļuva par tās pirmo direktoru, bet atpūtas brīžos uzturējās Georgijevskas muižā. Miris 1827. gada 18. jūnijā, apglabāts Pēterburgā, Smoļenskas luterāņu kapsētā (Смоленское лютеранское кладбище).
Bērni:
- Martha Marie (1818.–1904.)
- Juliane (1820.–1901.)
- Anna (1822.–1892.)
- Charlotte (1824.–1899.)
- Carl Nikolai (1826.–1910.)
Literatūra par šo tēmu
- Janis Baltins. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. - Lüneburg, 1997
