Zariņa Anna

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Anna Zariņa (01.08.1921.–10.03.2015.) - vēsturniece, etnogrāfe, arheoloģe, ilggadēja Latvijas vēstures institūta līdzstrādniece, viena no vadošajiem tekstiliju pētniekiem Baltijas reģionā.

Dzimusi dzimusi 1921. gada 1. augustā Vidzemes vidienē Veselavas pagasta "Mežgaiļu" mājās. Ieguvusi augstāko izglītību lauksaimniecībā un mājturībā. Etnogrāfa Arvīda Dzērvīša (1897–1942) ietekmē aizrāvusies ar latviešu tautas tērpu. 1947. gadā sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā (mūsd. LU Latvijas vēstures institūts). Elvīras Šnores, Emīlijas Brīvkalnes vadībā apguva arheoloģiskās izpētes metodes un sāka darboties arī arheoloģijā. 1962. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju. Viņas atklājumi izrakumos hronoloģiski aptver laiku no agro metālu perioda līdz pat muižu laikiem (XV-XVIII gs.).

Kopumā zinātniece veikusi izrakumus vairāk nekā 10 arheoloģiskajos kompleksos un iesniegusi 32 rūpīgi sagatavotus pārskatus un sakārtotu pirmdokumentāciju. Pētniecības rezultāti apkopoti ap 200 zinātniskajos rakstos, sešās monogrāfijās un brošūrās. Monogrāfija “Seno latgaļu apģērbs” (1970) izpelnījusies LZA Prezidija prēmiju. 1976. gadā kā “Latvijas PSR arheoloģijas” (1974) līdzautore zinātniece saņēma Valsts prēmiju. 1993. gadā par darbu kopumu “Latvijas teritorijas iedzīvotāju apģērbs 7.–13. gs.” viņai piešķirts habilitētā vēstures zinātņu doktora grāds. Par monogrāfiju “Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.–13. gadsimts” kā labāko zinātnisko sasniegumu vēsturē 2007. gadā viņa saņēma Arveda Švābes balvu. 2011. gadā Anna Zariņa par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un seno apģērbu pētniecībā, devumu tautas mākslas attīstībā un zinātnisko atziņu nodošanā nākamajām paaudzēm saņem Triju Zvaigžņu ordeni.

Literatūra par šo tēmu

  • Antonija Vilcāne. No arheoloģes Annas Zariņas atvadoties. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2015 Nr. 1 (94).