Zemnieku zeme

Zemnieku zeme - muižas īpašniekam (muižniekam) piederoša zeme, ar kuru īpašnieks nedrīkstēja brīvi rīkoties. To lietoja zemnieki, maksājot nodevas vai renti muižniekam, individuālos valsts nodokļus, kā arī pildīja tiem uzliktos pienākumus. Šo zemi īpašnieks (muižnieks) drīkstēja izmantot, tikai izrentējot vai pārdodot zemniekiem. Sastāvēja no:

• atmatām jeb vecainēm, ko pēc izmantošanas līdumos vai šķutēs atstāja uz 8-12 gadiem atpūtā;
• līdumiem, kas uz 3-5 gadiem tika ierīkoti atmatās vai mežos, krūmzemē;
• pastāvīgiem tīrumiem, ko parasti izmantoja pēc 3-lauku vai 2-lauku sistēmas;
• noplicinātās meža zemes, ko pēc izmantošanas līdumiem atstāja atpūtā.