Zilzeķe

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zilzeķe (an. bluestocking, vc. Blaustrumpf, fr. bas-bleuisme, kr. cиний чулок) – 18.-19. gs. nicinošs apzīmējums sievietei, kas izrāda vēlmi pēc intelektuālas attīstības un teorētiskām zināšanām.

Apzīmējums nāk no Sendvičas grāfienes, lēdijas Elizabetes Montegjū (Elizabeth Montagu, 1718-1800) dzīvoklī esošā salona, kur pulcējās uz saviesīgām un interesantām sarunām spilgtākie politiķi, mākslinieki, zinātnieki un literāti Londonā. Viens no aizraujošāko sarunu virzītājiem bijis botāniķis Bendžamins Stilingflits (Benjamin Stillingfleet, 1702-1771) - visai liels savdabis un neordināra persona, kurš laikos, kad katra apģērba detaļa bija visai nozīmīga un reglamentēta, viesības apmeklēja, apāvis koši zilas vilnas zeķes labā toņa prasīto melno zīda zeķu vietā. Tajās reizēs, kad viņš nav ieradies, klātesošie jokojuši: “Vakars bez zilajām zeķēm nav izdevies!”. Viena no pamatleģendām vēsta, ka visai konservatīvais britu admirālis sers Edvards Biskavens (Edward Boscawen, 1711-1761), kura laulātā draudzene bija viena no aktīvākajām šī salona dalībniecēm, pulciņu nicinoši dēvējis par “zilo zeķu biedrību” (Blue Stockings Society). Tā vārds “zilzeķe” kļuva par apzīmējumu, un guva popularitāti abos Atlantijas okeāna krastos.