Livonijas Zobenbrāļu ordenis

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Zobenbrāļu ordenis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livonijas Zobenbrāļu ordenis
Schwertbruderorden Crest.png Schwertbruderorden Coat.png
dibināts 1202.
valdījums 1207.-12.05.1237.
devīze ...
sizereni
hierarhija
Schwertbrueder ordensland.jpg

Livonijas Kristus karaspēka brālība (lat. Fratres miliciae Christi de Livonia) - katoļu mūku-bruņinieku ordenis Austrumeiropā, kas XIII gs. Livonijā izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas bīskaps Alberts un cisterciešu abats Teodorihs kristiešu un Baznīcas zemju Livonijā sargāšanai. Pirmais mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona.

Ordeņa statūti veidoti pēc Tempļa ordeņa regulas parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, ap 1212. gadu, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka arhibīskapa sizerens Sv. Romas impērijas imperators Otons II ņem to savā tiešā aizsardzībā kā vasaļvalsti (gan paturot spēkā pakļautību arhibīskapam ticības jautājumos). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi (Milites Dei - "Dieva bruņinieki"), kas ievēlēja kapitulu un mestru. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, celibāta ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Bruņinieki valkāja baltu tuniku un baltu apmetni, kuram krūšu kreisajā pusē bija sarkans templiešu krusts, zem kura vertikāls sarkans zobens. Brāļu garīdznieku apģērbs bija cieša balta tunika ar sarkanu krustu uz krūtīm (tiem vajadzēja arī skūt bārdas). Pusbrāļi jeb kalpotājbrāļi (servi fratrura militiae) tērpās melnā tunikā ar sarkanu krustu un zobenu uz krūtīm. Bez tam, līdzīgi kā Teitoņu ordenī, pastāvēja t.s. "līdzbrāļu" (confratres) kategorija, kas bija pielīdzināta bruņinieka statusam. Līdzbrāļi varēja būt precējušies un ar īpašumu, no kura daļu pēc to nāves saņēma Ordenis. Par līdzbrāļiem varēja kļūt gan mecenāti - firsti un magnāti, - gan Ordeņa vasaļi. Bez tam Ordeņa militārajās akcijās bieži piedalījās t.s. viesbruņinieki (Gastritter) un laicīgie bruņinieki kā "krusta karotāji", kuriem bija iespēja saņemt zemi iekarotajās teritorijās kā lēni un kļūt par Ordeņa vasaļiem. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules Ordenis 1237. gadā atzina nespēju pastāvēt tālāk, un 12. maijā ar pāvesta Gregora IX rīkojumu tika pievienots Teitoņu ordenim (pieminot, ka iepriekšējā simbolika tiek anulēta), tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā (jaunizveidotajā provincē tika iecelts landmestrs Hermanis fon Balke, kuram līdzi no Prūsijas ieradās 60 brāļi).

Mestri:

Ordeņa nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Brüder der Ritterschaft Christi von Livland, arī Schwertbrüderorden, Schwertträger, Schwertritter, Kreuzbrüder, Gottesritter
  • angliski: Livonian Brothers of the Sword, arī Order of Swordbrothers vai Swordbrothers Order
  • franciski: Les Chevaliers Porte-Glaive, vai Frères de l'Épée
  • krieviski: Орден Братьев рыцарской службы Христу в Ливонии, vai Орден меченосцев

Komentāri

Eduards Potkovskis uzskata, ka zobenbrāļu mantijas bija melnas ar sarkanu krustu (pēc inkorporācijas Teitoņu ordenī - baltu krustu), kas atšķīris Livonijas lielkomturijas brāļus no pārējiem Ordeņa brāļiem. (Edward Potkowski, Grunwald 1410. - Krakow, 1994, 18-19. lpp.)

Skat. arī: Dobrinas Zobenbrāļu ordenis

  • mestra zīmogs

  • bruņinieks

  • bruņinieks

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
  • Kļaviņš K. Vācu ordenis un Livonija. - Rīga, 2000.
  • Klišāns V. Vācu ordenis Livonijā XIII-XIV gs. - Rīga, 1991.
  • Indriķa hronika. / Tulk.: Feldhūns, Ā., priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. - Zinātne: Rīga, 1993.
  • Atskaņu hronika. / No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1998.
  • Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. Red. Švābe, A. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937. 1. burtn.
  • Zeļenkovs, A. Kas bija zobenbrāļi? // Lauku Avīze // pielikums Mājas Viesis. 24.02.2001., 12. lpp.
  • Friedrich Benninghoven. Der Orden der Schwertbrüder: Fratres milicie Christi de Livonia. - Böhlau: Köln, 1965
  • Alain Demurger. Die Ritter des Herrn. Geschichte der geistlichen Ritterorden. - Beck: München 2003, ISBN 3-406-50282-2
  • Christiansen E. The Northern Crusades. - London, 1980
  • Urban W. The Samogitian Crusade. - Chicago, 1989
  • Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. Сборник материалов и статей по истории Прибалтйского края. Том 2. - Рига, 1879. с.16.-44.
  • Бриедис М. Гибель ордена меча. - Издательство "Репроцентр-М", Москва, 2004

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Livonijas_Zobenbrāļu_ordenis&oldid=70768"