Atšķirības starp "Regālijas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article095951.html Значение слова "Регалии" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article095951.html Значение слова "Регалии" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/econ_dict/12406 Регалии - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Simboli un atribūti]] | [[Kategorija:Simboli un atribūti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. februāris, plkst. 07.18
Regālijas (lat. regalia, no regalis - valdnieka) - atkarībā no konteksta: 1. Amata simboli un atribūti. 2. Monarha tiesības, īpašumi un ienākumi Eiropā no XI gs. 1158. gada Ronkaļjas Reihstāga (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) romiešu tiesību ietekmē par regālijām nodēvēja tikai tās karaļa tiesības, kas tam piederēja kā valdniekam, pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs. Pēc Vormsas konkordātu (1122. g.) regālijas uztvēra arī kā Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses.
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.
