Regālijas

Regālijas (lat. regalia, no regalis - valdnieka) - atkarībā no konteksta:

1. zemes kunga tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli (kronis, scepteris, valstsābols u.c.).
2. Monarha valdījumi (tiesības, īpašumi un ienākumi no tiem) Eiropā no XI gs. 1158. gada Ronkaļjas Reihstāga (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) romiešu tiesību ietekmē par regālijām nodēvēja tikai tās karaļa tiesības, kas tam piederēja kā valdniekam, pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs.
3. Pēc Vormsas konkordāta (1122.) par regālijām sāka dēvēt arī Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses.

Literatūra

Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.