Atšķirības starp "Anna, Lielbritānijas karaliene" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
34. rindiņa: 34. rindiņa:
 
|}
 
|}
 
'''Anna''' jeb '''Anna Stjuarta''' (''Anne, Queen of England, Scotland and Ireland'', 1665.-1714.) - [[Skotijas karaliste|Skotijas]], [[Īrijas karaliste|Īrijas]] un [[Anglijas karaliste|Anglijas]] karaliene (1702.-1707.), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karaliene]] (1707.-1714.). Dzimusi 1665. gada 6. februārī Sentdžeimsa pilī Londonā (''St. James's Palace, London''). [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimsa II]] (1633.-1701.) un lēdijas Annas Haidas (''Lady Anne Hyde, Duchess of York and Duchess of Albany'', 1638.-1671.) meita. 1683. gada 28. jūlijā salaulājāss ar [[Dānijas karaliste|Dānijas]] [[Princis|princi]] Georgu (''Prince George of Denmark and Norway, Duke of Cumberland'', 1653.-1708.). Laulības laikā piedzima 13 bērni, no kuriem tikai princis Viljams Gločesteras [[hercogs]] (''Prince William of Denmark and Norway, Duke of Gloucester'', 1689.-1700.) sasniedza pilngadību. Pārliecināta [[Anglikāņu Baznīca]]s piekritēja, savās interesēs bija orientēta uz ģimenes dzīvi un politikā centās nejaukties, valsts pārvaldi atstājot [[Parlaments|Parlamenta]] ziņā (te karaliene atbalstīja [[Toriji|toriju]] partiju). Viņas laikā Anglija veiksmīgi piedalījās karā par Spānijas mantojumu (''War of the Spanish Succession''), rezultātā anektējot Gibraltāru un Minorku, kā arī saskaņā ar 1713. gada miera līgumu iegūstot plašas [[Francijas karaliste]]s teritorijas Jaunajā Pasaulē (Jaunskotiju, Hudzona līča piekrasti, Ņufaundlendu). 1707. gadā Anglijas karalistei apvienojoties [[Reālūnija|reālūnijā]] ar Skotijas karalisti, izveidojot [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalisti]]. Parlamenta ''Kopienu palātā'' klāt nāca 45 deputāti no Skotijas, bet ''Lordu palātā'' - 16 [[Lords|lordi]] no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (''Westminster Abbey, London''). Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot pēcnācējus, [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] tronī kāpa [[Hanovere]]s kūrfirsts Georgs (''Georg Ludwig von Hannover''), dibinot [[Hanoveres dinastija|'''Hanoveres dinastiju''']].
 
'''Anna''' jeb '''Anna Stjuarta''' (''Anne, Queen of England, Scotland and Ireland'', 1665.-1714.) - [[Skotijas karaliste|Skotijas]], [[Īrijas karaliste|Īrijas]] un [[Anglijas karaliste|Anglijas]] karaliene (1702.-1707.), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karaliene]] (1707.-1714.). Dzimusi 1665. gada 6. februārī Sentdžeimsa pilī Londonā (''St. James's Palace, London''). [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimsa II]] (1633.-1701.) un lēdijas Annas Haidas (''Lady Anne Hyde, Duchess of York and Duchess of Albany'', 1638.-1671.) meita. 1683. gada 28. jūlijā salaulājāss ar [[Dānijas karaliste|Dānijas]] [[Princis|princi]] Georgu (''Prince George of Denmark and Norway, Duke of Cumberland'', 1653.-1708.). Laulības laikā piedzima 13 bērni, no kuriem tikai princis Viljams Gločesteras [[hercogs]] (''Prince William of Denmark and Norway, Duke of Gloucester'', 1689.-1700.) sasniedza pilngadību. Pārliecināta [[Anglikāņu Baznīca]]s piekritēja, savās interesēs bija orientēta uz ģimenes dzīvi un politikā centās nejaukties, valsts pārvaldi atstājot [[Parlaments|Parlamenta]] ziņā (te karaliene atbalstīja [[Toriji|toriju]] partiju). Viņas laikā Anglija veiksmīgi piedalījās karā par Spānijas mantojumu (''War of the Spanish Succession''), rezultātā anektējot Gibraltāru un Minorku, kā arī saskaņā ar 1713. gada miera līgumu iegūstot plašas [[Francijas karaliste]]s teritorijas Jaunajā Pasaulē (Jaunskotiju, Hudzona līča piekrasti, Ņufaundlendu). 1707. gadā Anglijas karalistei apvienojoties [[Reālūnija|reālūnijā]] ar Skotijas karalisti, izveidojot [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalisti]]. Parlamenta ''Kopienu palātā'' klāt nāca 45 deputāti no Skotijas, bet ''Lordu palātā'' - 16 [[Lords|lordi]] no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (''Westminster Abbey, London''). Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot pēcnācējus, [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] tronī kāpa [[Hanovere]]s kūrfirsts Georgs (''Georg Ludwig von Hannover''), dibinot [[Hanoveres dinastija|'''Hanoveres dinastiju''']].
 +
 +
<ref>Pēc 1688. gada [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] (''Glorious Revolution''), kurā no troņa tika gāzts Džeimss un viņa dēlam Velsas princim atņemtas troņa mantošanas tiesības, saskaņā ar 1689. gada Tiesību billu (''Bill of Rights'') Par Mērijas un Viljama III mantinieci gadījumā, ja tiem nebūs bērnu, iecēla Annu.</ref>
 +
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 +
{{atsauces}}
  
 
{{Ksākums}}
 
{{Ksākums}}

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. marts, plkst. 11.03

Anna
Queen Anne.jpg
valda 08.03.1702.-01.08.1714.
kronēšana 08.03.1702.
vīrs Džordžs, princis konsorts
bērni Viljams (1689.-1700.)
karaliskais nams Stjuartu dinastija
tēvs Džeimss II
māte lēdija Anna Haida
dzimusi 06.02.1665.
mirusi 01.08.1714.

Anna jeb Anna Stjuarta (Anne, Queen of England, Scotland and Ireland, 1665.-1714.) - Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene (1702.-1707.), Lielbritānijas karaliene (1707.-1714.). Dzimusi 1665. gada 6. februārī Sentdžeimsa pilī Londonā (St. James's Palace, London). Džeimsa II (1633.-1701.) un lēdijas Annas Haidas (Lady Anne Hyde, Duchess of York and Duchess of Albany, 1638.-1671.) meita. 1683. gada 28. jūlijā salaulājāss ar Dānijas princi Georgu (Prince George of Denmark and Norway, Duke of Cumberland, 1653.-1708.). Laulības laikā piedzima 13 bērni, no kuriem tikai princis Viljams Gločesteras hercogs (Prince William of Denmark and Norway, Duke of Gloucester, 1689.-1700.) sasniedza pilngadību. Pārliecināta Anglikāņu Baznīcas piekritēja, savās interesēs bija orientēta uz ģimenes dzīvi un politikā centās nejaukties, valsts pārvaldi atstājot Parlamenta ziņā (te karaliene atbalstīja toriju partiju). Viņas laikā Anglija veiksmīgi piedalījās karā par Spānijas mantojumu (War of the Spanish Succession), rezultātā anektējot Gibraltāru un Minorku, kā arī saskaņā ar 1713. gada miera līgumu iegūstot plašas Francijas karalistes teritorijas Jaunajā Pasaulē (Jaunskotiju, Hudzona līča piekrasti, Ņufaundlendu). 1707. gadā Anglijas karalistei apvienojoties reālūnijā ar Skotijas karalisti, izveidojot Lielbritānijas karalisti. Parlamenta Kopienu palātā klāt nāca 45 deputāti no Skotijas, bet Lordu palātā - 16 lordi no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (Westminster Abbey, London). Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Lielbritānijas tronī kāpa Hanoveres kūrfirsts Georgs (Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hanoveres dinastiju.

[1]

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Pēc 1688. gada Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), kurā no troņa tika gāzts Džeimss un viņa dēlam Velsas princim atņemtas troņa mantošanas tiesības, saskaņā ar 1689. gada Tiesību billu (Bill of Rights) Par Mērijas un Viljama III mantinieci gadījumā, ja tiem nebūs bērnu, iecēla Annu.


Priekštecis:
Orānijas Vilhelms 		Lielbritānijas karaliene
1702.-1714. 		Pēctecis:
Džordžs I


Literatūra

  • Gregg, Edward. Queen Anne. - Yale University Press, 2001
  • Waller Maureen. Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. - St. Martin's Press, New York, 2006, ISBN 0-312-33801-5
  • Ragnhild Marie Hatton. Georg der Erste. Ein deutscher Kurfürst auf Englands Thron. - Societäts Verlag, Frankfurt a.M., 1982 (1. Auflage), 1985 (2. Auflage), ISBN 3-7973-0398-X

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Anna,_Lielbritānijas_karaliene&oldid=12591"