Atšķirības starp "Marija II, Anglijas karaliene" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Literatūra) |
||
| 47. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * John Van Der Kiste. William and Mary. - Sutton Publishing Ltd., 2003. ISBN 0750930489 | ||
* Burton Ivor F. Political Parties in the Reigns of William III and Anne: the evidence of division lists. - University of London, Athlone Press, London, 1968 | * Burton Ivor F. Political Parties in the Reigns of William III and Anne: the evidence of division lists. - University of London, Athlone Press, London, 1968 | ||
* Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996 | * Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996 | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. marts, plkst. 10.06
| |
| valda | 13.02.1689.-28.12.1694. |
| kronēšana | 11.04.1689. |
| vīrs | Viljams III |
| bērni | nav |
| karaliskais nams | Stjuartu dinastija |
| tēvs | Džeimss II |
| māte | lēdija Anna Haida |
| dzimusi | 30.04.1662. |
| mirusi | 28.12.1694. |
| |
Marija II Stjuarta (Mary II Queen of England, Scotland and Ireland, 1662.-1694.), Oranijas princese konsorta (1677.-1694.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene. Jorkas hercoga Džeimsa Stjuarta (James, Duke of York) un lēdija Annas Haidas meita, dzimusi 1662. gada 30. aprīlī. 1677. gadā apprecējās ar Oranijas princi Vilhelmu Henrihu. 1688. gadā notika t.s. Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), valsts apvērsums, kad Parlamenta toriju frakcija un Anglikāņu Baznīcas augstākā garīdzniecība aicināja Oranijas Vilhelmu un Mariju Stjuarti kāpt Anglijas tronī. 5. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijas ostā Torbē ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. Karalis Džeimss II ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot Francijā. Janvārī Parlaments pasludināja Vilhelmu un Mariju par Anglijas monarhiem. 11.04.1689. 11. aprīlī tie kronējās kā Viljams III un Marija II. Pirmie valdīšanas gadi pagāja apspiežot gāztā karaļa piekritēju pretošanos Skotijā - kuru pakļaut izdevās 1689. g., - un Īrijā - kuru pakļāva pēc kaujas pie Boinas (Battle of the Boyne) 1690. gadā. Tomēr jakobitu sazvērnieku draudi bija aktuāli visu viņa valdīšanas laiku.
- Princese Marija (30.04.1662.-13.02.1689., Princess Mary)
- Viņas Augstība Orānijas princese Marija (04.11.1677.-13.02.1689., Her Highness The Princess of Orange)
- Viņas Majestāte karaliene Marija (13.02.1689.-28.12.1694., Her Majesty The Queen Mary)
| Priekštecis: Džeimss II |
Anglijas karaliene 1689.-1694. |
Pēctecis: Viljams III |
Literatūra
- John Van Der Kiste. William and Mary. - Sutton Publishing Ltd., 2003. ISBN 0750930489
- Burton Ivor F. Political Parties in the Reigns of William III and Anne: the evidence of division lists. - University of London, Athlone Press, London, 1968
- Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996
- Pinkham Lucile. William III and the respectable revolution. - Archon Books, 1969
- Waller Maureen. Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. - St. Martin's Press, New York, 2006. ISBN 0-312-33801-5
- Eckhart Hellmuth. Wilhelm III und Maria II 1689–1702 und 1689–1694. / Englische Könige und Königinnen. Peter Wende (Hrsg.) - C.H. Beck, München, 1998, ISBN 3-406-43391-X
- Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0
- Ивонина Л.И. Вильгельм III Оранский. // Вопросы истории, № 3 (1998), стр. 154-159
