Atšķirības starp "Džeimss II, Anglijas karalis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 64. rindiņa: | 64. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 16.09.1701. | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 16.09.1701. | ||
|} | |} | ||
| − | '''Džeimss II''' Stjuarts (''James II, King of England, Scotland and Ireland'' or ''Iacobus VII Stuart, King of Scotland'', 1633.-1701.), literatūrā dažkārt dēvēts arī kā '''Jakobs II''', '''Džeikobs II''', '''Jēkabs II''' - Jorkas hercogs, Olbanas hercogs, [[Skotijas karaliste|Skotijas]] karalis (kā '''Džeimss VII''', ''Iacobus II Stuart, King of Scots'') [[Īrijas karaliste|Īrijas]] un [[Anglijas karaliste|Anglijas]] [[karalis]] (1685.-1688.). Dzimis 1633. gada 14. oktobrī Sentdžeimsa pilī Londonā (''St. James's Palace, London'') karaliskajā ģimenē. Tēvs - karalis [[Čārlzs I, Anglijas karalis|Čārlzs I]], māte - [[Francijas karaliste|Francijas]] [[Princis|princese]] Henrieta Marija (''Henriette Marie'', [[Anrī IV, Francijas karalis|Anrī IV]] meita). 1644. gadā kļuvis par Jurkas [[Hercogs|hercogu]] (''Duke of York'', 1644.-1685.). [[Pilsoņu karš Anglijā|Pilsoņu kara]] laikā, pēc tam kad [[Parlaments|Parlamenta]] karaspēks 1645. gadā ieņēma Jorku, kopā ar brāļiem un māsām tika ieslodzīts. 1648. gadā izbēga no ieslodzījuma un rada patvērumu Francijā, kur 1652. gadā uzsāka militāro dienestu [[Maršals|maršala]] de Turēna (''Henri de La Tour d'Auvergne, vicomte de Turenne'', 1611.-1675.) pakļautībā. Vēlāk devās uz [[Spānijas karaliste|Spāniju]], kur turpināja militāro karjeru. Pēc [[Stjuartu restaurācija|Stjuartu restaurācijas]] saņēmis Skotijas Olbanas hercoga titulu (''Duke of Albany'', 1660.-1685.) un 1660. gada 3. septembrī salaulājās ar lēdiju Annu Haidu (''Lady Anne Hyde'', 1638.-1671.), Klarendonas [[Grāfs|grāfa]] Edvarda Haida (''Sir Edward Hyde, 1st Earl of Clarendon'') meitu. Iecelts par lordu virsadmirāli (''Lord High Admiral''), uzņemoties komandēt kara floti, kas viņa vadībā 1665. gadā kaujā pie Hardvičas guva spožu uzvaru pār holandiešu floti. Pēc 1673. gadā Parlamenta pieņemtā "Zvēresta akta" (''Test Act''), novērsās no valsts lietām, pievēršoties privātajai dzīvei (pēc sievas nāves 1671. gadā pārgāja [[Katolicisms|katolicismā]]). Privātajā dzīvē nebija askēts un visai atklāti uzturēja romantiskas attiecības ar divām mīļākajām: lēdiju Arabellu Čērčilu (''Lady Arabella Churchill'', 1648.-1730.) un lēdiju Katrīnu Sedleju (''Lady Catherine Sedley, Countess of Dorchester, Countess of Portmore'', 1657.-1717.). 1673. gada 20. septembrī salaulājās ar Modenas princesi Mariju Beatriči (''Maria Beatrice Eleonora Anna Margherita Isabella d'Este'', 1658.-1718.). 1677. gadā pret viņa gribu tā vecāko meitu Mariju apprecināja ar Oranijas princi [[Viljams III, Anglijas karalis|Vilhelmu]] (''Willem van Oranje''), seno ienaidnieku holandiešu [[stadhaulders|stadhaulderu]] un [[Protestanti|protestantu]]. | + | '''Džeimss II''' Stjuarts (''James II, King of England, Scotland and Ireland'' or ''Iacobus VII Stuart, King of Scotland'', 1633.-1701.), literatūrā dažkārt dēvēts arī kā '''Jakobs II''', '''Džeikobs II''', '''Jēkabs II''' - Jorkas hercogs, Olbanas hercogs, [[Skotijas karaliste|Skotijas]] karalis (kā '''Džeimss VII''', ''Iacobus II Stuart, King of Scots'') [[Īrijas karaliste|Īrijas]] un [[Anglijas karaliste|Anglijas]] [[karalis]] (1685.-1688.). Dzimis 1633. gada 14. oktobrī Sentdžeimsa pilī Londonā (''St. James's Palace, London'') karaliskajā ģimenē. Tēvs - karalis [[Čārlzs I, Anglijas karalis|Čārlzs I]], māte - [[Francijas karaliste|Francijas]] [[Princis|princese]] Henrieta Marija (''Henriette Marie'', [[Anrī IV, Francijas karalis|Anrī IV]] meita). 1644. gadā kļuvis par Jurkas [[Hercogs|hercogu]] (''Duke of York'', 1644.-1685.). [[Pilsoņu karš Anglijā|Pilsoņu kara]] laikā, pēc tam kad [[Parlaments|Parlamenta]] karaspēks 1645. gadā ieņēma Jorku, kopā ar brāļiem un māsām tika ieslodzīts. 1648. gadā izbēga no ieslodzījuma un rada patvērumu Francijā, kur 1652. gadā uzsāka militāro dienestu [[Maršals|maršala]] de Turēna (''Henri de La Tour d'Auvergne, vicomte de Turenne'', 1611.-1675.) pakļautībā. Vēlāk devās uz [[Spānijas karaliste|Spāniju]], kur turpināja militāro karjeru. Pēc [[Stjuartu restaurācija|Stjuartu restaurācijas]] saņēmis Skotijas Olbanas hercoga titulu (''Duke of Albany'', 1660.-1685.) un 1660. gada 3. septembrī salaulājās ar lēdiju Annu Haidu (''Lady Anne Hyde'', 1638.-1671.), Klarendonas [[Grāfs|grāfa]] Edvarda Haida (''Sir Edward Hyde, 1st Earl of Clarendon'') meitu. Iecelts par lordu virsadmirāli (''Lord High Admiral''), uzņemoties komandēt kara floti, kas viņa vadībā 1665. gadā kaujā pie Hardvičas guva spožu uzvaru pār holandiešu floti. Pēc 1673. gadā Parlamenta pieņemtā "Zvēresta akta" (''Test Act''), novērsās no valsts lietām, pievēršoties privātajai dzīvei (pēc sievas nāves 1671. gadā pārgāja [[Katolicisms|katolicismā]]). Privātajā dzīvē nebija askēts un visai atklāti uzturēja romantiskas attiecības ar divām mīļākajām: lēdiju Arabellu Čērčilu (''Lady Arabella Churchill'', 1648.-1730.) un lēdiju Katrīnu Sedleju (''Lady Catherine Sedley, Countess of Dorchester, Countess of Portmore'', 1657.-1717.). 1673. gada 20. septembrī salaulājās ar Modenas princesi Mariju Beatriči (''Maria Beatrice Eleonora Anna Margherita Isabella d'Este'', 1658.-1718.). 1677. gadā pret viņa gribu tā vecāko meitu Mariju apprecināja ar Oranijas princi [[Viljams III, Anglijas karalis|Vilhelmu]] (''Willem van Oranje''), seno ienaidnieku holandiešu [[stadhaulders|stadhaulderu]] un [[Protestanti|protestantu]]. Pēc karaļa [[Čārlzs II, Anglijas karalis|Čārlza II]] nāves viņš kāpa Anglijas tronī kā '''Džeimss II'''. |
'''[[Titulatūra]]s:''' | '''[[Titulatūra]]s:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. marts, plkst. 14.57
| |
| valda | 06.02.1685.-11.12.1688.(16.09.1701.) |
| kronēšana | 23.04.1685. |
| sievas |
|
| bērni | lēdijai Annai Haidai: |
princesei Marijai:
| |
| ārlaulības bērni | lēdijai Arabellai Čērčilai:
|
lēdijai Katrīnai Sedlejai:
| |
| karaliskais nams | Stjuartu dinastija |
| tēvs | Čārlzs I |
| māte | Henrieta de Burbona |
| dzimis | 14.10.1633. |
| miris | 16.09.1701. |
Džeimss II Stjuarts (James II, King of England, Scotland and Ireland or Iacobus VII Stuart, King of Scotland, 1633.-1701.), literatūrā dažkārt dēvēts arī kā Jakobs II, Džeikobs II, Jēkabs II - Jorkas hercogs, Olbanas hercogs, Skotijas karalis (kā Džeimss VII, Iacobus II Stuart, King of Scots) Īrijas un Anglijas karalis (1685.-1688.). Dzimis 1633. gada 14. oktobrī Sentdžeimsa pilī Londonā (St. James's Palace, London) karaliskajā ģimenē. Tēvs - karalis Čārlzs I, māte - Francijas princese Henrieta Marija (Henriette Marie, Anrī IV meita). 1644. gadā kļuvis par Jurkas hercogu (Duke of York, 1644.-1685.). Pilsoņu kara laikā, pēc tam kad Parlamenta karaspēks 1645. gadā ieņēma Jorku, kopā ar brāļiem un māsām tika ieslodzīts. 1648. gadā izbēga no ieslodzījuma un rada patvērumu Francijā, kur 1652. gadā uzsāka militāro dienestu maršala de Turēna (Henri de La Tour d'Auvergne, vicomte de Turenne, 1611.-1675.) pakļautībā. Vēlāk devās uz Spāniju, kur turpināja militāro karjeru. Pēc Stjuartu restaurācijas saņēmis Skotijas Olbanas hercoga titulu (Duke of Albany, 1660.-1685.) un 1660. gada 3. septembrī salaulājās ar lēdiju Annu Haidu (Lady Anne Hyde, 1638.-1671.), Klarendonas grāfa Edvarda Haida (Sir Edward Hyde, 1st Earl of Clarendon) meitu. Iecelts par lordu virsadmirāli (Lord High Admiral), uzņemoties komandēt kara floti, kas viņa vadībā 1665. gadā kaujā pie Hardvičas guva spožu uzvaru pār holandiešu floti. Pēc 1673. gadā Parlamenta pieņemtā "Zvēresta akta" (Test Act), novērsās no valsts lietām, pievēršoties privātajai dzīvei (pēc sievas nāves 1671. gadā pārgāja katolicismā). Privātajā dzīvē nebija askēts un visai atklāti uzturēja romantiskas attiecības ar divām mīļākajām: lēdiju Arabellu Čērčilu (Lady Arabella Churchill, 1648.-1730.) un lēdiju Katrīnu Sedleju (Lady Catherine Sedley, Countess of Dorchester, Countess of Portmore, 1657.-1717.). 1673. gada 20. septembrī salaulājās ar Modenas princesi Mariju Beatriči (Maria Beatrice Eleonora Anna Margherita Isabella d'Este, 1658.-1718.). 1677. gadā pret viņa gribu tā vecāko meitu Mariju apprecināja ar Oranijas princi Vilhelmu (Willem van Oranje), seno ienaidnieku holandiešu stadhaulderu un protestantu. Pēc karaļa Čārlza II nāves viņš kāpa Anglijas tronī kā Džeimss II.
- 14.10.1633.-6.02.1685.: Prince
- 27.01.1644.-6.02.1685.: The Duke of York
- 10.05.1659.-6.02.1685.: The Earl of Ulster
- 31.12.1660.-6.02.1685.: The Duke of Albany
- 1.01.1665.-6 .02.1685.: His Royal Highness
- 6.02.1685.-16.09.1701.: His Majesty The King
| Priekštecis: Čārlzs II |
Anglijas karalis 1685.-1689. |
Pēctecis: Marija II Viljams III |
Literatūra
- Ashley Maurice. The Glorious Revolution of 1688. - New York, 1966; ISBN 0-340-00896-2
- Belloc Hilaire. James the Second. - J.B. Lippincott Co, Philadelphia, 1928
- Callow John. The Making of King James II: The Formative Years of a King. - Sutton Publishing Ltd, Thrupp, Stroud, Gloucestershire, 2000; ISBN 0750923989
- The Life of James II. / Clarke James S. ed. - London, 1816
- Hallam Henry. The Constitutional History of England from the Accession of Henry VII to the Death of George II. - W. Clowes & Sons, London, 1855
- Harris Tim. Revolution: The Great Crisis of the British Monarchy, 1685–1720. - Penguin Books Ltd., 2006; ISBN 0713997591
- Kenyon J.P. The Stuart Constitution 1603–1688. Documents and Commentary. - Cambridge University Press, Cambridge, 1986; ISBN 0521313279
- MacLeod J. Dynasty the Stuarts, 1560–1807. - Hodder and Stoughton, London, 1999; ISBN 0340707674
- Macauley T.B. The History of England from the Accession of James the Second. - Penguin Books Edition, New York, 1968-1986; ISBN 0140431330.
- Miller J. James II. - Yale University Press, New Haven, 2000; ISBN 0-300-08728-4
- Prall Stuart. The Bloodless Revolution: England, 1688. - Anchor Books, Garden City, New York, 1972
- Royle T. The British Civil Wars: The Wars of the Three Kingdoms, 1638–1660. - Little, Brown, 2004; ISBN 0312292937
- Turner F.C. James II. - Eyre and Spottiswoode, London, 1948
- Waller Maureen. Ungrateful Daughters: The Stuart Princesses who Stole Their Father's Crown. - Hodder & Stoughton, London, 2002; ISBN 031230711X
- Szechi Daniel. The Jacobites, Britain and Europe, 1688-1788. - Manchester University Press, 1994; ISBN 0719037743.
- Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0
Resursi internetā par šo tēmu
- The Glorious Revolution of 1688
- William Fitzhugh and His Chesapeake World, 1676–1701. / Davis R.B. Ed. - The Virginia Historical Society by University of North Carolina Press, Chapel Hill, 1963
- James II and VII - The Jacobite Heritage
- Find A Grave - King James II
- James II of England - Dictionary of National Biography. / Sidney Lee, editor - MacMillan & Co, 1892 (.pdf)
- The Scots Royal Lineage - The House of Stuart . / Burke's Peerage & Gentry
