Atšķirības starp "Ketleru ģerbonis" versijām
m (→Dažādi ģerboņa attēli) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 29. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://commons.wikimedia.org/wiki/Siebmachers_Wappenbuch?uselang=de Zībmahera ģerboņu katalogs (1605.)] | * [http://commons.wikimedia.org/wiki/Siebmachers_Wappenbuch?uselang=de Zībmahera ģerboņu katalogs (1605.)] | ||
| + | * [http://www.heraldsnet.org/saitou/parker/images/m330c.gif Kettler - A Glossary of terms used in Heraldry] | ||
[[Kategorija:Dzimtu ģerboņi]] | [[Kategorija:Dzimtu ģerboņi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. marts, plkst. 08.25
Ketleru dinastijas ģerbonis, šai dzimtai (vāc. von Kettler) valdot Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī - 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis[1], bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.
1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli ar trim zobiem.[2] Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Mītavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. Elch), kuru sauc arī par briedi (vāc. Hirsch)“.
- ↑ Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).
Dažādi ģerboņa attēli
brīvkungu Keteleru ģerbonis Ausluhtas pils sienā
hercogu ģerbonis Zībmahera katalogā (1605.g.)
- Kurland wappen.jpg
hercogu ģerbonis
Stefana Batorija ģerbonis
Vilhelma ģerbonis (1596.)
- Wilhelm Kettler Wapen 1615.jpg
Vilhelma ģerbonis (1615.)
Ģerbonis uz Jēkaba Ketlera lādes. XVII gs. 3.cet
Hesenes-Kaseles landgrāfienes Marijas Amālijas, Kurzemes hercoga Jēkaba meitas, glāze ar gerboni.
prinča Frīdriha Kazimira Ketlera ģerbonis viņa Holandes grenadieru pulka karogā (1673.)
Ketleru ģerbonis Gad Homburgas pils fasādē
Ketleru ģerbonis Annas Radzivilas medaljonā
.jpg)
Resursi internetā par šo tēmu
- Virs Embūtes skata ir Ketlera dzimtas ģerbonis.
- Kuldīgas un Aizputes skati. Pa kreisi Kurzemes hercogistes ģerbonis, pa labi Ketleru ģimenes ģerbonis
