Atšķirības starp "Blankī Luijs Ogists" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Louis_Auguste_Blanqui.jpg‎‎|right|thumb|200px|Luijs Ogists Blankī]]
 
[[Attēls:Louis_Auguste_Blanqui.jpg‎‎|right|thumb|200px|Luijs Ogists Blankī]]
'''Luijs Ogists Blankī''' (''Louis Auguste Blanqui'', 1805.-1881.) – utopiskais komunists, publicists, revolucionārs. Dzimis 1805. gada 8. februārī Pužē-Tenjērā (''Puget-Théniers''), Francijas Alpos. 1815.-1830. gados studējis Parīzē. Iestājies [[Karbonāriji|karbonāriju]] slepenajā organizācijā, 1827. gadā bruņotas sacelšanās laikā ievainots. Piedalījies [[Franču revolūcija, 1830|1830. gada revolūcijā]]. Iestājies radikālajā [[Tautas draugu biedrība|Tautas draugu biedrībā]], 1831. gadā arestēts, 1836. gadā arestēts un ieslodzīts cietumā vēlreiz. 1839. gadā pēc ''Tautas draugu biedrības'' neveiksmīgā sacelšanās mēģinājuma ieslodzīts cietumā, kurā atradās līdz [[Franču revolūcija, 1848|1848. gada revolūcijai]]. 1848. gada maijā arestēts atkal un cietumā sabija līdz 1859. gadam. Pēc amnestijas atbrīvots un turpinājis aktīvi darboties ar mērķi gāzt varu valstī. 1865. gadā emigrēja uz Beļģiju, no kurienes vadīja paša organizētu strādnieku un studentu slepenu organizāciju Parīzē. Piedalījies 1870. gada 31. oktobra dumpī, 1871. gada 17. martā arestēts un ieslodzīts. Viņa sekotājiem, t.s. ''blankistiem'' bija visai ievērojama loma [[Parīzes Komūna|Parīzes Komūnā]], kas ievēlēja Blankī par savu prezidentu, taču valdība atteicās atbrīvot viņu un apmainīt pret komunāru saņemtajiem ķīlniekiem. Atbrīvots no cietuma 1879. gadā un uzreiz iesaistījās politikā: kļuva par Bordo (''Bordeaux'') deputātu parlamentā. Miris Parīzē 1881. gada 1. janvārī. Savos uzskatos balstījās uz XVIII gs. [[Materiālisms|materiālisma]], ateisma, racionālisma izpratni un [[Ytopiskais sociālisms|utopisko sociālismu]] (galvenokārt [[Babefisms|babefismu]]). Par vēstures progresa cēloni uzskatīja [[Apgaismība]]s izplatīšanos. Vēstures gaitu aplūkoja kā evolūciju no [[Pirmatnējā kopiena|pirmatnējās kopienas]], cauri nākošajām fāzēm ([[feodālisms]] > [[kapitālisms]] > [[sociālisms]]) uz [[Komunisms|komunismu]]. Šī vēstures procesa paātrināšanas iespējas saskatīja organizētā bruņotā dumpī. Viņa idejas (t.s. [[blankisms]]) ietekmēja XIX gs. revolucionārās kustības arī citur Eiropā (piemēram, [[Krievijas impērija|Krievijā]] t.s. [[narodņicisms|narodņicismu]]).
+
'''Luijs Ogists Blankī''' (''Louis Auguste Blanqui'', 1805.-1881.) – utopiskais komunists, publicists, revolucionārs. Dzimis 1805. gada 8. februārī Pužē-Tenjērā (''Puget-Théniers''), Francijas Alpos. 1815.-1830. gados studējis Parīzē. Iestājies [[Karbonāriji|karbonāriju]] slepenajā organizācijā, 1827. gadā bruņotas sacelšanās laikā ievainots. Piedalījies [[Franču revolūcija, 1830|1830. gada revolūcijā]]. Iestājies radikālajā [[Tautas draugu biedrība|Tautas draugu biedrībā]], 1831. gadā arestēts, 1836. gadā arestēts un ieslodzīts cietumā vēlreiz. 1839. gadā pēc ''Tautas draugu biedrības'' neveiksmīgā sacelšanās mēģinājuma ieslodzīts cietumā, kurā atradās līdz [[Franču revolūcija, 1848|1848. gada revolūcijai]]. 1848. gada maijā arestēts atkal un cietumā sabija līdz 1859. gadam. Pēc amnestijas atbrīvots un turpinājis aktīvi darboties ar mērķi gāzt varu valstī. 1865. gadā emigrēja uz Beļģiju, no kurienes vadīja paša organizētu strādnieku un studentu slepenu organizāciju Parīzē. Piedalījies 1870. gada 31. oktobra dumpī, 1871. gada 17. martā arestēts un ieslodzīts. Viņa sekotājiem, t.s. ''blankistiem'' bija visai ievērojama loma [[Parīzes Komūna|Parīzes Komūnā]], kas ievēlēja Blankī par savu prezidentu, taču valdība atteicās atbrīvot viņu un apmainīt pret komunāru saņemtajiem ķīlniekiem. Atbrīvots no cietuma 1879. gadā un uzreiz iesaistījās politikā: kļuva par Bordo (''Bordeaux'') deputātu parlamentā. Miris Parīzē 1881. gada 1. janvārī. Savos uzskatos balstījās uz XVIII gs. [[Materiālisms|materiālisma]], ateisma, racionālisma izpratni un [[Ytopiskais sociālisms|utopisko sociālismu]] (galvenokārt [[Babefisms|babefismu]]). Par vēstures progresa cēloni uzskatīja [[Apgaismība]]s izplatīšanos. Vēstures gaitu aplūkoja kā evolūciju no [[Pirmatnējā kopiena|pirmatnējās kopienas]], cauri nākošajām fāzēm ([[feodālisms]] > [[kapitālisms]] > [[sociālisms]]) uz [[Komunisms|komunismu]]. Šī vēstures procesa paātrināšanas iespējas saskatīja organizētā bruņotā dumpī. [[Marksisti]] kritizēja Blankī par to, ka viņš neatzina "tautas masu vadošo lomu revolūcijā". Viņa idejas (t.s. [[blankisms]]) ietekmēja XIX gs. radikālās politiskās kustības gan Francijā, gan arī citur Eiropā (piemēram, [[Krievijas impērija|Krievijā]] t.s. [[narodņicisms|narodņicismu]]).
  
 
'''Darbi:'''
 
'''Darbi:'''

Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. marts, plkst. 13.02

Luijs Ogists Blankī

Luijs Ogists Blankī (Louis Auguste Blanqui, 1805.-1881.) – utopiskais komunists, publicists, revolucionārs. Dzimis 1805. gada 8. februārī Pužē-Tenjērā (Puget-Théniers), Francijas Alpos. 1815.-1830. gados studējis Parīzē. Iestājies karbonāriju slepenajā organizācijā, 1827. gadā bruņotas sacelšanās laikā ievainots. Piedalījies 1830. gada revolūcijā. Iestājies radikālajā Tautas draugu biedrībā, 1831. gadā arestēts, 1836. gadā arestēts un ieslodzīts cietumā vēlreiz. 1839. gadā pēc Tautas draugu biedrības neveiksmīgā sacelšanās mēģinājuma ieslodzīts cietumā, kurā atradās līdz 1848. gada revolūcijai. 1848. gada maijā arestēts atkal un cietumā sabija līdz 1859. gadam. Pēc amnestijas atbrīvots un turpinājis aktīvi darboties ar mērķi gāzt varu valstī. 1865. gadā emigrēja uz Beļģiju, no kurienes vadīja paša organizētu strādnieku un studentu slepenu organizāciju Parīzē. Piedalījies 1870. gada 31. oktobra dumpī, 1871. gada 17. martā arestēts un ieslodzīts. Viņa sekotājiem, t.s. blankistiem bija visai ievērojama loma Parīzes Komūnā, kas ievēlēja Blankī par savu prezidentu, taču valdība atteicās atbrīvot viņu un apmainīt pret komunāru saņemtajiem ķīlniekiem. Atbrīvots no cietuma 1879. gadā un uzreiz iesaistījās politikā: kļuva par Bordo (Bordeaux) deputātu parlamentā. Miris Parīzē 1881. gada 1. janvārī. Savos uzskatos balstījās uz XVIII gs. materiālisma, ateisma, racionālisma izpratni un utopisko sociālismu (galvenokārt babefismu). Par vēstures progresa cēloni uzskatīja Apgaismības izplatīšanos. Vēstures gaitu aplūkoja kā evolūciju no pirmatnējās kopienas, cauri nākošajām fāzēm (feodālisms > kapitālisms > sociālisms) uz komunismu. Šī vēstures procesa paātrināšanas iespējas saskatīja organizētā bruņotā dumpī. Marksisti kritizēja Blankī par to, ka viņš neatzina "tautas masu vadošo lomu revolūcijā". Viņa idejas (t.s. blankisms) ietekmēja XIX gs. radikālās politiskās kustības gan Francijā, gan arī citur Eiropā (piemēram, Krievijā t.s. narodņicismu).

Darbi:

  • L’Éternité par les astres, essai précédé d’une préface inédite de Jacques Rancière (1872.)
  • Défense du citoyen Louis-Auguste Blanqui devant la cour d’assises (1832.)
  • Instruction pour une prise d'arme (1866.)
  • La Patrie en danger (1871.)
  • La critique sociale (1886.)

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.

  • Karl Hans Bergmann. Blanqui, Ein Rebell im 19. Jahrhundert. - Frankfurt am Main, 1986; ISBN 3-593-33593-X
  • Auguste Blanqui. Instruktionen für den Aufstand. - Frankfurt am Main, 1968
  • Frank Deppe. Verschwörung, Aufstand und Revolution, Blanqui und das Problem der sozialen Revolution. - Frankfurt am Main, 1970

  • Maurice Dommanget. Auguste Blanqui, Des origines à la Révolution de 1848 (Premiers combats et premières prisons) - Mouton, Paris, 1969
  • Maurice Paz. Un révolutionnaire professionnel, Auguste Blanqui. - Fayard, Paris, 1984

Resursi internetā par šo tēmu