Atšķirības starp "Benediktīniešu ordenis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Benedictine_monk.jpg|right|thumb|200px|Benediktīniešu ordeņa mūka habits]] | [[Attēls:Benedictine_monk.jpg|right|thumb|200px|Benediktīniešu ordeņa mūka habits]] | ||
| − | '''Svētā Benedikta ordenis''' (lat. ''Ordo Sancti Benedicti''; saīsinājums: OSB) - senākais katoļu mūku ordenis, dibināts VI gs. Ordeņa darbības pamatvirzieni ir lūgšanas, zinātne, māksla un evanģelizācija (misionārisms). | + | '''Svētā Benedikta ordenis''' (lat. ''Ordo Sancti Benedicti''; saīsinājums: OSB) - senākais katoļu mūku ordenis, dibināts VI gs. Ordeņa darbības pamatvirzieni ir lūgšanas, zinātne, māksla un evanģelizācija (misionārisms). Devīze: "Lūdzies un strādā" (lat. ''Ora et labora''). Izveidojis [[Sv. Benedikts]] no Nursijas (lat. ''Sanctus Benedictus de Nursia''; 480.-547.) ap 529. gadu, uzņemoties vadīt [[Mūks|mūku]] kopienu Montekazino (it. ''Monte Cassino''; aptuveni 100 km uz dienvidiem no Romas) [[Klosteris|klosterī]], un sarakstot pirmo [http://www.intratext.com/X/LAT0011.HTM regulu], t.i. mūku kopienas dzīvesveida reglamentu (statūtus). Tā kā sv. Benedikta regula neparedzēja centralizētu struktūru, kas apvienotu vienā sistēmā klosteru un kopienu grupas, līdz IX gs klosteri, kas dzīvoja saskaņā ar šo regulu, bija autonomi. X-XI gs. ordenis piedzīvoja būtiskas iekšējās reformas: izveidojās klosteru [[kongregācija]]s, atšķēlās, izveidojot jaunus ordeņus, [[Cisterciešu ordenis|cistercieši]] un [[kamaldulieši]], īstenota t.s. Klini (fr. ''Cluny'') reforma (kas pārreglamentēja mūku dzīvi kopienās). Benediktīniešu mūki ir būtiski ietekmējuši visu kristīgo kultūru. Ordenis ir devis Baznīcai vairāk kā 20 [[Pāvests|pāvestus]], simtiem [[Kardināls|kardinālu]] un tūkstošiem [[Bīskaps|bīskapu]]. Baznīca ir mantojusi benediktīniešu mūku pārrakstītās grāmatas. Tāpat mūku darbs ir sekmējis Eiropas saimniecisko attīstību. Benediktīniešu klosteros tika izveidotas plašas bibliotēkas, kur pēc m.ē. pirmajos gadsimtos ilgušā antīkā kultūras mantojuma iznīcināšanas, tika apkopoti saglabājušies antīkās literatūras manuskripti. Bez tam līdz pat [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] ordeņa izveidošana, benediktīnieši nodrošināja tās pieticīgās izglītības iespējas, kādas Eiropā pastāvēja [[Viduslaiki|viduslaikos]]: benediktīniešu klosteros pārrakstīja manuskriptus, rakstīja hronikas, apmācīja jauniešus. Pie klosteriem tika veidoti amatnieku tirgi, slimnīcas. 1893. gadā [[pāvests]] [[Leo XIII (pāvests)|Leo XIII]] apvienoja visus benediktīniešu klosterus un kongregācijas t.s. '''Benediktīniešu konfederācijā'''. 2004. gadā Benediktīniešu ordenis apvienoja 7798 mūkus, t.sk. 4344 priesterus; 344 klosterus, 21 kongregāciju un 6 neatkarīgus klosterus. Organizāciju vada uz 8 gadiem ievēlēts virsabats, kurš pārstāv benediktīniešus pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]], taču kuram nav tiesību atcelt un iecelt klosteru vadītājus. |
| − | |||
| − | Devīze: "Lūdzies un strādā" (lat. ''Ora et labora''). | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | [[Sv. Benedikts]] no Nursijas (lat. ''Sanctus Benedictus de Nursia''; | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Tā kā sv. Benedikta regula neparedzēja centralizētu struktūru, kas apvienotu vienā sistēmā klosteru un kopienu grupas, līdz IX gs klosteri, kas dzīvoja saskaņā ar šo regulu, bija autonomi. X-XI gs. ordenis piedzīvoja būtiskas iekšējās reformas: izveidojās klosteru [[kongregācija]]s, atšķēlās, izveidojot jaunus ordeņus, [[Cisterciešu ordenis|cistercieši]] un [[kamaldulieši]], īstenota t.s. Klini (fr. ''Cluny'') reforma (kas pārreglamentēja mūku dzīvi kopienās). | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Benediktīniešu | ||
| − | |||
| − | Benediktīniešu klosteros tika izveidotas plašas bibliotēkas, kur pēc m.ē. pirmajos gadsimtos ilgušā antīkā kultūras mantojuma iznīcināšanas, tika apkopoti saglabājušies antīkās literatūras manuskripti. Bez tam līdz pat [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] ordeņa izveidošana, benediktīnieši nodrošināja tās pieticīgās izglītības iespējas, kādas Eiropā pastāvēja [[Viduslaiki|viduslaikos]]: benediktīniešu klosteros pārrakstīja manuskriptus, rakstīja hronikas, apmācīja jauniešus. Pie klosteriem tika veidoti amatnieku tirgi, slimnīcas. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 39. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* [http://www.osb.org/rb/rbbib/toc.html A Bibliography for Students of the Rule of Saint Benedict (angļu val.)] | * [http://www.osb.org/rb/rbbib/toc.html A Bibliography for Students of the Rule of Saint Benedict (angļu val.)] | ||
* [http://www.intratext.com/X/LAT0011.HTM Sancti Benedicti Regula - Latin text, translations and indices in Biblioteca Benedictina Intratext (angļu val.)] | * [http://www.intratext.com/X/LAT0011.HTM Sancti Benedicti Regula - Latin text, translations and indices in Biblioteca Benedictina Intratext (angļu val.)] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.krotov.info/libr_min/v/vog/vogue.htm Адальбер де Вогюе. Святой Бенедикт - Человек Божий.] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Ordeņi un kongregācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 25. marts, plkst. 07.17
Svētā Benedikta ordenis (lat. Ordo Sancti Benedicti; saīsinājums: OSB) - senākais katoļu mūku ordenis, dibināts VI gs. Ordeņa darbības pamatvirzieni ir lūgšanas, zinātne, māksla un evanģelizācija (misionārisms). Devīze: "Lūdzies un strādā" (lat. Ora et labora). Izveidojis Sv. Benedikts no Nursijas (lat. Sanctus Benedictus de Nursia; 480.-547.) ap 529. gadu, uzņemoties vadīt mūku kopienu Montekazino (it. Monte Cassino; aptuveni 100 km uz dienvidiem no Romas) klosterī, un sarakstot pirmo regulu, t.i. mūku kopienas dzīvesveida reglamentu (statūtus). Tā kā sv. Benedikta regula neparedzēja centralizētu struktūru, kas apvienotu vienā sistēmā klosteru un kopienu grupas, līdz IX gs klosteri, kas dzīvoja saskaņā ar šo regulu, bija autonomi. X-XI gs. ordenis piedzīvoja būtiskas iekšējās reformas: izveidojās klosteru kongregācijas, atšķēlās, izveidojot jaunus ordeņus, cistercieši un kamaldulieši, īstenota t.s. Klini (fr. Cluny) reforma (kas pārreglamentēja mūku dzīvi kopienās). Benediktīniešu mūki ir būtiski ietekmējuši visu kristīgo kultūru. Ordenis ir devis Baznīcai vairāk kā 20 pāvestus, simtiem kardinālu un tūkstošiem bīskapu. Baznīca ir mantojusi benediktīniešu mūku pārrakstītās grāmatas. Tāpat mūku darbs ir sekmējis Eiropas saimniecisko attīstību. Benediktīniešu klosteros tika izveidotas plašas bibliotēkas, kur pēc m.ē. pirmajos gadsimtos ilgušā antīkā kultūras mantojuma iznīcināšanas, tika apkopoti saglabājušies antīkās literatūras manuskripti. Bez tam līdz pat dominikāņu ordeņa izveidošana, benediktīnieši nodrošināja tās pieticīgās izglītības iespējas, kādas Eiropā pastāvēja viduslaikos: benediktīniešu klosteros pārrakstīja manuskriptus, rakstīja hronikas, apmācīja jauniešus. Pie klosteriem tika veidoti amatnieku tirgi, slimnīcas. 1893. gadā pāvests Leo XIII apvienoja visus benediktīniešu klosterus un kongregācijas t.s. Benediktīniešu konfederācijā. 2004. gadā Benediktīniešu ordenis apvienoja 7798 mūkus, t.sk. 4344 priesterus; 344 klosterus, 21 kongregāciju un 6 neatkarīgus klosterus. Organizāciju vada uz 8 gadiem ievēlēts virsabats, kurš pārstāv benediktīniešus pie Svētā Krēsla, taču kuram nav tiesību atcelt un iecelt klosteru vadītājus.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ordeņa centrālā mājas lapa
- Pannonhalmas (Ungārija) benediktīniešu mājas lapa
- A Bibliography for Students of the Rule of Saint Benedict (angļu val.)
- Sancti Benedicti Regula - Latin text, translations and indices in Biblioteca Benedictina Intratext (angļu val.)
