Atšķirības starp "Džans Dzajs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Čžanczajs''' (1020.-1077.) – filosofs, viens no [[Neokonfuciānisms | + | '''Čžanczajs''' (1020.-1077.) – filosofs, viens no [[Neokonfuciānisms|neokonfuciānisma]] pamatlicējiem. Saskaņā ar viņa mācību viss, kas pasaulē pastāv, veidots no pirmmatērijas [[cji]], kurai piemīt gan kustības, gan miera stāvokļa daba. Viss radies no pirmstāvokļa jeb „lielā tukšuma“. Pamatmatērija izklīda lielajā tukšumā, pakāpeniski sabiezējot, kā ūdens sasalstot pārvēršas ledū. Cji koncentrēšanās un izkliedēšanās nosaka visu parādību un lietu rašanos un izzušanu. Lielu nozīmi Čžanczjans piešķīra jēdzienam [[dao]], ar kuru apzīmēja cji mainīšanās un pārvēršanās procesu. Pirmmatērijas kustība un maiņa balstīta uz divu pretstatu – pozitīvā „[[jan]]“ un negatīvā „[[iņ]]“ – mijiedarbību. To vienība ir dao jeb „dižā harmonija“. Dabā notiekošais nav haoss, bet to nosaka [[li]] likums, kas piemīt pirmmatērijai cji. Šis likums nav atkarīgs no cilvēku gribas un tā to nevar ietekmēt. Apkārtējā daba ir „sakne“ un prāts ir tās radīts. Sajūtas ir izziņas avots, ar kura palīdzību cilvēks dibina sakarus ar ārpasauli. Savukārt dao izzināšana nebalstās uz juteklisko pieredzi. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. marts, plkst. 08.22
Čžanczajs (1020.-1077.) – filosofs, viens no neokonfuciānisma pamatlicējiem. Saskaņā ar viņa mācību viss, kas pasaulē pastāv, veidots no pirmmatērijas cji, kurai piemīt gan kustības, gan miera stāvokļa daba. Viss radies no pirmstāvokļa jeb „lielā tukšuma“. Pamatmatērija izklīda lielajā tukšumā, pakāpeniski sabiezējot, kā ūdens sasalstot pārvēršas ledū. Cji koncentrēšanās un izkliedēšanās nosaka visu parādību un lietu rašanos un izzušanu. Lielu nozīmi Čžanczjans piešķīra jēdzienam dao, ar kuru apzīmēja cji mainīšanās un pārvēršanās procesu. Pirmmatērijas kustība un maiņa balstīta uz divu pretstatu – pozitīvā „jan“ un negatīvā „iņ“ – mijiedarbību. To vienība ir dao jeb „dižā harmonija“. Dabā notiekošais nav haoss, bet to nosaka li likums, kas piemīt pirmmatērijai cji. Šis likums nav atkarīgs no cilvēku gribas un tā to nevar ietekmēt. Apkārtējā daba ir „sakne“ un prāts ir tās radīts. Sajūtas ir izziņas avots, ar kura palīdzību cilvēks dibina sakarus ar ārpasauli. Savukārt dao izzināšana nebalstās uz juteklisko pieredzi.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64. lpp.
