Džans Dzajs
Džans Dzajs (trad. ķīn. 張載, vienk. ķīn. 张载, piņj. Zhāng Zǎi, 1020.-1077.), saukts arī par Skolotāju Hencuju – filosofs, viens no neokonfuciānisma pamatlicējiem. Dzimis 1020. gadā Kaifinā, Henaņas provincē, Sunu impērijā. Visai agri pameta dzimto pilsētu un pārcēlās uz dzīvi Čaņjanā (mūsd. Siaņa, Šeņsi provincē). Būdams "policijas" priekšnieka dēls, kopš bērnības apguva cīņas māku, kurā bija sasniedzis ievērojamus rezultātus. 21 gadu vecumā vērsies pie pazīstamā zinātnieka un ierēdņa Faņdžunjana (989.-1052.), kurš to pieņēma par savu skolnieku. Sākotnēji Džanu konfuciānisms neaizrāva, un pirmos gadus viņš veltīja budisma un daoisma studijām. Taču pēc laika atkal pievērsās Faņdžunjana ieteiktajām Džunjun un Iczin - abi šie traktāti gūla pamatā viņa veidotajam neokonfuciānismam. 1057. gadā Džans saņēma dzinši zinātnisko grādu un tika norīkots darbā pilsētas pārvaldē. Paralēli viņš lasīja lekcijas par iczin un tā studentu vidū bija, piemēram, ministrs Simaguans (1019.-1086.), Čenhao (Čenmindao, 1032.-1085.), Čeni (Čeničuaņs, 1033.-1107.) u.c. vēlākas slavenības. 1069. gadā imperators Šensjaohuandi (1048.-1085.) iecēla Džanu par valsts arhīva un imperatora bibliotēkas ierēdni, mazliet vēlāk paaugstinot par Imperatoriskās ziedojumu pārvaldes vadītāju. 1077. gadā, protestējot pret valdības iekšpolitiku, viņš demisionēja un visai drīz pēc atgriešanās mājās mira. Saskaņā ar viņa mācību viss, kas pasaulē pastāv, veidots no pirmmatērijas cji, kurai piemīt gan kustības, gan miera stāvokļa daba. Viss radies no pirmstāvokļa jeb „lielā tukšuma“. Pamatmatērija izklīda lielajā tukšumā, pakāpeniski sabiezējot, kā ūdens sasalstot pārvēršas ledū. Cji koncentrēšanās un izkliedēšanās nosaka visu parādību un lietu rašanos un izzušanu. Lielu nozīmi Džans piešķīra jēdzienam dao, ar kuru apzīmēja cji mainīšanās un pārvēršanās procesu. Pirmmatērijas kustība un maiņa balstīta uz divu pretstatu – pozitīvā „jan“ un negatīvā „iņ“ – mijiedarbību. To vienība ir dao jeb „dižā harmonija“. Dabā notiekošais nav haoss, bet to nosaka li likums, kas piemīt pirmmatērijai cji. Šis likums nav atkarīgs no cilvēku gribas un tā to nevar ietekmēt. Apkārtējā daba ir „sakne“ un prāts ir tās radīts. Sajūtas ir izziņas avots, ar kura palīdzību cilvēks dibina sakarus ar ārpasauli. Savukārt dao izzināšana nebalstās uz juteklisko pieredzi. Praksē bija konservatīvs, aicināja atgriezties pie arhaiskās t.s. dalīto lauku sistēmas[1], bija pret Vananši (1021.-1086.) īstenotajām reformām.
Zināmākie darbi:
- Dženmen (Jaunības dumjības labošana)
- Simin (Rietumu piezīmes)
- Czinsjue liku (Klasikas studiju principi)
- Išou (Pārmaiņu grāmatas komentāri)
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Ciema kopienas zeme tika dalīta 9 iecirkņos, no kuriem 8 zemnieki apstrādāja sev, bet devītā iecirkņa raža tika atdota kā nodoklis valstij.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64. lpp.
- Chan Wing-Tsit. A source book in Chinese philosophy. - Princeton, 1963, P. 495-517
- Ira E. Kasoff. The Thought of Chang Tsai (1020-1077) - Cambridge University Press, 2002; ISBN 0521529476, ISBN 978-0521529471
- Forke A., Geschichte der neueren chinesischen Philosophie. - Hamburg, 1938, S. 56-69
- Конрад Н.И., Философия китайского Возрождения (О Сунской школе). / Запад и Восток, [2 изд.], - Москва, 1972
Resursi internetā par šo tēmu
- Zhang Zai (Chang Tsai, 1020-1077 CE) - The Internet Encyclopedia of Philosophy
- Zhang Zai (1021–1077), also known as Zhang Heng-qu - Encyclopedia of Religion
