Atšķirības starp "Normandiešu dinastija" versijām
No ''Vēsture''
(jauna lapa) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Normandiešu dinastija''' (angl. ''House of Normandy'') – normāņu aristokrātu dzimta, kas valdīja Normandijas hercogistē (911.-1135.) un Anglijas karalistē (1066.-1135.). | '''Normandiešu dinastija''' (angl. ''House of Normandy'') – normāņu aristokrātu dzimta, kas valdīja Normandijas hercogistē (911.-1135.) un Anglijas karalistē (1066.-1135.). | ||
| + | |||
| + | == Komentāri == | ||
Dinastiju dibinājis [[vikingi|vikings]], pirmais Normandijas hercogs Rollo (''Hrólf'' - Hrolfs Kājāmgājējs, 860.-932.), Rognvalda Eisteinsona (''Rognvald Eysteinsson'') dēls, kuram Rietumfrancijas karalis [[Šarls III (Francijas karalis)|Šarls III Vientiesis]] (lat. ''Karolus Simplex'', angl. ''Charles III le Simple'') 911. gadā bija spiests dot lēnī Normandiju. | Dinastiju dibinājis [[vikingi|vikings]], pirmais Normandijas hercogs Rollo (''Hrólf'' - Hrolfs Kājāmgājējs, 860.-932.), Rognvalda Eisteinsona (''Rognvald Eysteinsson'') dēls, kuram Rietumfrancijas karalis [[Šarls III (Francijas karalis)|Šarls III Vientiesis]] (lat. ''Karolus Simplex'', angl. ''Charles III le Simple'') 911. gadā bija spiests dot lēnī Normandiju. | ||
| 5. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
Tā kā pēdējais [[Veseksas dinastija]]s karalis [[Eduards Grēksūdzētājs (Anglijas karalis)|Eduards Grēksūdzētājs]] 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot leģitīmu mantinieku, tā brālēns Normandijas hercogs Viljamu II Ārlaulībā dzimušais (fr. ''Guillaume II le Bâtard'', angl. ''William II the Bastard'') nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normāņi kaujā pie Hastingsas sakāva ievēlēto karali [[Haralds II Godvinsons (Anglijas karalis)|Haraldu II Godvinsonu]] (''Harold Godwinson''). 26. decembrī [[hercogs]] Viljams kronējās par Anglijas karali Viljamu I, aizsākot jaunu dinsatiju. | Tā kā pēdējais [[Veseksas dinastija]]s karalis [[Eduards Grēksūdzētājs (Anglijas karalis)|Eduards Grēksūdzētājs]] 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot leģitīmu mantinieku, tā brālēns Normandijas hercogs Viljamu II Ārlaulībā dzimušais (fr. ''Guillaume II le Bâtard'', angl. ''William II the Bastard'') nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normāņi kaujā pie Hastingsas sakāva ievēlēto karali [[Haralds II Godvinsons (Anglijas karalis)|Haraldu II Godvinsonu]] (''Harold Godwinson''). 26. decembrī [[hercogs]] Viljams kronējās par Anglijas karali Viljamu I, aizsākot jaunu dinsatiju. | ||
| − | == Normāņi Anglijas tronī == | + | ==== Normāņi Anglijas tronī ==== |
* [[Viljams I (Anglijas karalis)|Viljams I Iekarotājs]] (fr. ''Guillaume le Conquérant'', ''Guillaume le Bâtard''; angl. ''William I the Conqueror'', ''William the Bastard'', 1028.-1087.), Anglijas karalis (1066.-1087.) | * [[Viljams I (Anglijas karalis)|Viljams I Iekarotājs]] (fr. ''Guillaume le Conquérant'', ''Guillaume le Bâtard''; angl. ''William I the Conqueror'', ''William the Bastard'', 1028.-1087.), Anglijas karalis (1066.-1087.) | ||
| 14. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar t.s. ''Volingfordas miera'' (angl. ''Treaty of Wallingford'') vienošanos, Anglijas troni mantoja [[Henrijs II Plantagenets]], kurš aizsāka [[Plantagenetu dinastija|Plantagenetu dinastiju]]. | 1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar t.s. ''Volingfordas miera'' (angl. ''Treaty of Wallingford'') vienošanos, Anglijas troni mantoja [[Henrijs II Plantagenets]], kurš aizsāka [[Plantagenetu dinastija|Plantagenetu dinastiju]]. | ||
| − | == | + | == Literatūra == |
* Мортон А.А История Англии. — Москва, 1950. | * Мортон А.А История Англии. — Москва, 1950. | ||
| 33. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
* [http://www.swuklink.com/BAAAGCBL.php Henry I (c.1068-1135), King of England (1100-1135), Duke of Normandy (1106-1135)] | * [http://www.swuklink.com/BAAAGCBL.php Henry I (c.1068-1135), King of England (1100-1135), Duke of Normandy (1106-1135)] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]] |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. augusts, plkst. 18.41
Normandiešu dinastija (angl. House of Normandy) – normāņu aristokrātu dzimta, kas valdīja Normandijas hercogistē (911.-1135.) un Anglijas karalistē (1066.-1135.).
Komentāri
Dinastiju dibinājis vikings, pirmais Normandijas hercogs Rollo (Hrólf - Hrolfs Kājāmgājējs, 860.-932.), Rognvalda Eisteinsona (Rognvald Eysteinsson) dēls, kuram Rietumfrancijas karalis Šarls III Vientiesis (lat. Karolus Simplex, angl. Charles III le Simple) 911. gadā bija spiests dot lēnī Normandiju.
Tā kā pēdējais Veseksas dinastijas karalis Eduards Grēksūdzētājs 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot leģitīmu mantinieku, tā brālēns Normandijas hercogs Viljamu II Ārlaulībā dzimušais (fr. Guillaume II le Bâtard, angl. William II the Bastard) nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normāņi kaujā pie Hastingsas sakāva ievēlēto karali Haraldu II Godvinsonu (Harold Godwinson). 26. decembrī hercogs Viljams kronējās par Anglijas karali Viljamu I, aizsākot jaunu dinsatiju.
Normāņi Anglijas tronī
- Viljams I Iekarotājs (fr. Guillaume le Conquérant, Guillaume le Bâtard; angl. William I the Conqueror, William the Bastard, 1028.-1087.), Anglijas karalis (1066.-1087.)
- Viljams II Rudais (William II Rufus, 1056.-1100.), Anglijas karalis (1087.-1100.)
- Henrijs I Izglītotais (Henry I Baeuclerc, 1068.-1135.), Normandijas hercogs (1106.-1135.), Anglijas karalis (1100.-1135.)
- Stefans Bluā (fr. Étienne de Blois, angl. Stephen of Blois, 1096.-1154.), Normandijas hercogs un Anglijas karalis (1135.-1154.)
1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar t.s. Volingfordas miera (angl. Treaty of Wallingford) vienošanos, Anglijas troni mantoja Henrijs II Plantagenets, kurš aizsāka Plantagenetu dinastiju.
Literatūra
- Мортон А.А История Англии. — Москва, 1950.
- Памятники истории Англии / Пер. Д.М. Петрушевского. — Москва, 1936.
- Пти-Дютайи, Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X—XIII веков. — СПб., 2001.
- Штокмар В.В. История Англии в средние века. — СПб., 2001
- Stenton, F. Anglo-Saxon England. — Oxford, 1973
- Петрушевский Д. М. Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - 4 изд., Москва, 1937.
- Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - пер. с франц., Москва, 1938.
