Atšķirības starp "Vojevoda" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* '''3.''' Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. ''Војвода''; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei). | * '''3.''' Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. ''Војвода''; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei). | ||
* '''4.''' Krievijā sākotnēji [[Kņazs|kņaza]] vai [[Cars|cara]] karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. ''Дворовый воевода'', uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (''Полковой воевода'' - analogs jaunāko laiku [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatoram]]), nocietinājumu vojevoda (''Осадной воевода'' - pierobežas cietokšņa [[komandants]]), gaitas vojevoda (''Сходный воевода'' vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (''Городовой воевода'' - pilsētas pārvaldnieks, kura rokās bija civilā un militārā vara). Tituls un amats likvidēti pēc 1719. gada administratīvās reformas. | * '''4.''' Krievijā sākotnēji [[Kņazs|kņaza]] vai [[Cars|cara]] karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. ''Дворовый воевода'', uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (''Полковой воевода'' - analogs jaunāko laiku [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatoram]]), nocietinājumu vojevoda (''Осадной воевода'' - pierobežas cietokšņa [[komandants]]), gaitas vojevoda (''Сходный воевода'' vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (''Городовой воевода'' - pilsētas pārvaldnieks, kura rokās bija civilā un militārā vara). Tituls un amats likvidēti pēc 1719. gada administratīvās reformas. | ||
| − | * '''5''' Mīnu kreiseris [["Воевода"]] [[Krievijas impērija]]s Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917 | + | * '''5''' Mīnu kreiseris [["Воевода"]] [[Krievijas impērija]]s Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. jūnijs, plkst. 09.57
Vojevoda, latviešu literatūrā arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta:
- 1. monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes vai tautas zemessardzes vadītājs slāvu zemēs, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jarls vai grāfs.
- 2. Žečpospoļitā jaunajos laikos - vojevodistes administrācijas vadītājs.
- 3. Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. Војвода; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei).
- 4. Krievijā sākotnēji kņaza vai cara karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. Дворовый воевода, uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (Полковой воевода - analogs jaunāko laiku ģenerālgubernatoram), nocietinājumu vojevoda (Осадной воевода - pierobežas cietokšņa komandants), gaitas vojevoda (Сходный воевода vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (Городовой воевода - pilsētas pārvaldnieks, kura rokās bija civilā un militārā vara). Tituls un amats likvidēti pēc 1719. gada administratīvās reformas.
- 5 Mīnu kreiseris "Воевода" Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam.
