Atšķirības starp "Okoļņičijs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Okoļņičijs''' (kr. ''окольничий'', angl. ''okolnichy'') - kopš XIV gs. viens no hierarhijā un statusa ziņā augstākajām galma dienesta pakāpēm senkrievu kņazistēs un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]]. Hierarhijā otrais svarīgākais [[Bajāru dome]]s loceklis (pēc [[Bajārs|bajāra]]). Amatā iecēla [[Prikazs|prikazu]] priekšnieki vai [[vojevoda]]s.
+
'''Okoļņičijs''' (kr. ''окольничий'', angl. ''okolnichy'') - kopš XIV gs. viens no hierarhijā un statusa ziņā augstākajām galma dienesta pakāpēm senkrievu kņazistēs un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]]. Spriežot pēc avotiem, ''okoļņičije'' sākotnēji bija atbildīgi par [[Kņazs|kņaza]] galma nodrošināšanu un apsardzi izbraucienu un ceļojumu laikā ("устраивать путь и станы для государя"), vēlāk pildīja tās pašas funkcijas kā [[Bājārs|bajāri]], tikai atradās uz rangā zemāka pakāpiena: bija [[Prikazs|prikazu]] priekšnieki vai [[vojevoda]]s, piedalījās [[Bajāru dome]]s darbā, sūtniecībās un pildīja citus [[Monarhs|monarha]] rīkojumus. Parasti par ''okoļņičijiem'' iecēla no mazāk dižciltīgām dzimtām, zemākā ranga bajāriem. Visai bieži bija gadījumi, kad par ''okoļņičiju'' iecēla, lai ļautu atrasties monarha tuvumā, nedižciltīgos, kuru dzimtām šādi radās iespēja vēlāk kļūt par bajāriem, piemēram, Adaševi (''Адашевы''), Basmanovi (''Басмановы''), Godunovi (''Годуновы''), Strešņevi (''Стрешневы''), Matvejevi (''Матвеевы''), Nariškini (''Нарышкины''), Hitrovo (''Хитрово''). XVII gs. parādās t.s. ''tuvīnie okoļņičiji'' (''ближние или комнатные окольничии''), kuri savā statusā bija augstāki par netuvīnajiem bajāriem. [[Cars|Cara]] [[Joanns IV, Maskavas cars|Joanna IV]] valdīšanas laikā bija 4-6 ''okoļņičije'', [[Viltusdmitrijs, Maskavas cars|Viltusdmitrija]] laikā - 14, [[Vasilijs Šuiskis, Maskavas cars|Vasilija Šuiska]] laikā - 17. Pēdējais ''okoļņičija'' pakāpi saņēma A.Juškovs (''А.А. Юшков'') 1711. gadā - pēc tam amats tika likvidēts.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūnijs, plkst. 08.54

Okoļņičijs (kr. окольничий, angl. okolnichy) - kopš XIV gs. viens no hierarhijā un statusa ziņā augstākajām galma dienesta pakāpēm senkrievu kņazistēs un Maskavas caristē. Spriežot pēc avotiem, okoļņičije sākotnēji bija atbildīgi par kņaza galma nodrošināšanu un apsardzi izbraucienu un ceļojumu laikā ("устраивать путь и станы для государя"), vēlāk pildīja tās pašas funkcijas kā bajāri, tikai atradās uz rangā zemāka pakāpiena: bija prikazu priekšnieki vai vojevodas, piedalījās Bajāru domes darbā, sūtniecībās un pildīja citus monarha rīkojumus. Parasti par okoļņičijiem iecēla no mazāk dižciltīgām dzimtām, zemākā ranga bajāriem. Visai bieži bija gadījumi, kad par okoļņičiju iecēla, lai ļautu atrasties monarha tuvumā, nedižciltīgos, kuru dzimtām šādi radās iespēja vēlāk kļūt par bajāriem, piemēram, Adaševi (Адашевы), Basmanovi (Басмановы), Godunovi (Годуновы), Strešņevi (Стрешневы), Matvejevi (Матвеевы), Nariškini (Нарышкины), Hitrovo (Хитрово). XVII gs. parādās t.s. tuvīnie okoļņičiji (ближние или комнатные окольничии), kuri savā statusā bija augstāki par netuvīnajiem bajāriem. Cara Joanna IV valdīšanas laikā bija 4-6 okoļņičije, Viltusdmitrija laikā - 14, Vasilija Šuiska laikā - 17. Pēdējais okoļņičija pakāpi saņēma A.Juškovs (А.А. Юшков) 1711. gadā - pēc tam amats tika likvidēts.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99.-100. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu