Atšķirības starp "Djaks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp. | ||
---- | ---- | ||
− | * Леонтьев А. К., Образование приказной системы управления в Русском государстве. - Москва, 1961 | + | * Леонтьев А.К., Образование приказной системы управления в Русском государстве. - Москва, 1961 |
+ | * Богоявленский С.К., Приказные дьяки XVII в. // Исторические записки, т. 1, - Москва, 1937 | ||
+ | * Зимин А.А., Дьяческий аппарат в России второй половины XV — первой трети XVI в. // Историч. записки, т. 87, - Москва, 1971 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūnijs, plkst. 15.04
Djaks (no gr. diákonos - "kalps"; kr. дьяк) - rakstvedis, kancelejas ("дьячя изба") darbinieks vai vadītājs Maskavas caristē un Krievijas impērijā līdz XVIII gs. Atkarībā no darba vietas, tika dalīti cara, bajāru, Večes, pils, zemstes, klostera u.c. djakos. Augstākā kategorija bija Bajāru domes djaki (no XVI gs.).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp.
- Леонтьев А.К., Образование приказной системы управления в Русском государстве. - Москва, 1961
- Богоявленский С.К., Приказные дьяки XVII в. // Исторические записки, т. 1, - Москва, 1937
- Зимин А.А., Дьяческий аппарат в России второй половины XV — первой трети XVI в. // Историч. записки, т. 87, - Москва, 1971