Atšķirības starp "Draudzes tiesa" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Draudzes tiesa''' (vāc. ''Kirchspielsgericht'') - vairākām [[Draudze|draudzēm]] kopēja tiesa [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] laikā no 1804. līdz 1889. gadam. Sastāvēja no priekšsēdētāja (tiesnesis, ievēlēts no muižnieku vidus) un 3 piesēdētājiem (kurus [[landrāts]] iecēla no zemnieku vidus). Sākotnēji ''draudzes tiesa'' bija pirmās instances tiesa zemnieku sūdzībām par muižnieku un tā kalpotāju nelikumīgu un patvaļīgu rīcību, kā arī muižnieku sūdzībām par [[pagasttiesa]]s lēmumiem. ''Draudzes tiesa'' lietu izmeklēja, piedāvāja pusēm izlīgumu, bet, ja puses atteicās, izmeklēšanas materiālus un savu atzinumu nodeva tālāk [[zemes tiesa]]i. Kā otrās instances tiesā te varēja pārsūdzēt pagasttiesas spriedumus zemnieku lietās, ja prasības summa pārsniedza 5 [[Rublis|rubļus]]. 1819. gadā ''draudzes tiesas'' kompetence tika paplašināta, uzticot arī administratīvās un uzraudzības funkcijas. Vidzemes latviešu daļā bija 14 ''draudzes tiesas''. 1889. gadā to likvidēja, funkcijas sadalot [[Zemnieku virstiesa|zemnieku virstiesām]], [[Miertiesnešu sapulce|miertiesnešū sapulcēm]] un [[Zemnieku lietu komisārs|zemnieku lietu komisāriem]]. | + | '''Draudzes tiesa''' (vāc. ''Kirchspielsgericht'', kr. ''приходский суд'') - vairākām [[Draudze|draudzēm]] kopēja tiesa vācu zemēs, kā arī [[Krievijas impērija]]s [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] laikā no 1804. līdz 1889. gadam. Sastāvēja no priekšsēdētāja (tiesnesis, ievēlēts no muižnieku vidus) un 3 piesēdētājiem (kurus [[landrāts]] iecēla no zemnieku vidus). Sākotnēji ''draudzes tiesa'' bija pirmās instances tiesa zemnieku sūdzībām par muižnieku un tā kalpotāju nelikumīgu un patvaļīgu rīcību, kā arī muižnieku sūdzībām par [[pagasttiesa]]s lēmumiem. ''Draudzes tiesa'' lietu izmeklēja, piedāvāja pusēm izlīgumu, bet, ja puses atteicās, izmeklēšanas materiālus un savu atzinumu nodeva tālāk [[zemes tiesa]]i. Kā otrās instances tiesā te varēja pārsūdzēt pagasttiesas spriedumus zemnieku lietās, ja prasības summa pārsniedza 5 [[Rublis|rubļus]]. 1819. gadā ''draudzes tiesas'' kompetence tika paplašināta, uzticot arī administratīvās un uzraudzības funkcijas. Vidzemes latviešu daļā bija 14 ''draudzes tiesas''. 1889. gadā to likvidēja, funkcijas sadalot [[Zemnieku virstiesa|zemnieku virstiesām]], [[Miertiesnešu sapulce|miertiesnešū sapulcēm]] un [[Zemnieku lietu komisārs|zemnieku lietu komisāriem]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.rzuser.uni-heidelberg.de/~cd2/drw/e/ki/rchs/piel/geri/kirchspielgericht.htm Kirchspiel(s)gericht - Deutsches Rechtswörterbuch] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | * [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. jūnijs, plkst. 12.49
Draudzes tiesa (vāc. Kirchspielsgericht, kr. приходский суд) - vairākām draudzēm kopēja tiesa vācu zemēs, kā arī Krievijas impērijas Liflandes guberņā laikā no 1804. līdz 1889. gadam. Sastāvēja no priekšsēdētāja (tiesnesis, ievēlēts no muižnieku vidus) un 3 piesēdētājiem (kurus landrāts iecēla no zemnieku vidus). Sākotnēji draudzes tiesa bija pirmās instances tiesa zemnieku sūdzībām par muižnieku un tā kalpotāju nelikumīgu un patvaļīgu rīcību, kā arī muižnieku sūdzībām par pagasttiesas lēmumiem. Draudzes tiesa lietu izmeklēja, piedāvāja pusēm izlīgumu, bet, ja puses atteicās, izmeklēšanas materiālus un savu atzinumu nodeva tālāk zemes tiesai. Kā otrās instances tiesā te varēja pārsūdzēt pagasttiesas spriedumus zemnieku lietās, ja prasības summa pārsniedza 5 rubļus. 1819. gadā draudzes tiesas kompetence tika paplašināta, uzticot arī administratīvās un uzraudzības funkcijas. Vidzemes latviešu daļā bija 14 draudzes tiesas. 1889. gadā to likvidēja, funkcijas sadalot zemnieku virstiesām, miertiesnešū sapulcēm un zemnieku lietu komisāriem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 105. lpp.
- Sascha Ott. Die Rechtsprechung des Greifswalder Oberappellationsgerichts in Strafsachen (1815–1849). - Hamburg, 2009, 448 Seiten, ISBN 978-3-8300-4210-5
