Atšķirības starp "Hercens Aleksandrs" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Aleksandrs Hercens''' (''Герцен, Александр Иванович'', 1812.-1870.) - filosofs, rakstnieks, publicists, [[Narodņicisms|narodņicisma]] ideologs un aizsācējs. | '''Aleksandrs Hercens''' (''Герцен, Александр Иванович'', 1812.-1870.) - filosofs, rakstnieks, publicists, [[Narodņicisms|narodņicisma]] ideologs un aizsācējs. | ||
| − | Dzimis 1812. gada 25. martā (6.04.), Maskavā, turīga [[Muižniecība|muižnieka]] Ivana Jakovļeva (''Иван Алексеевич Яковлев'') ģimenē. Māte - Henriete Vilhelmīne Luīze Hāga. Tā kā vecāki nebija laulājušies, dokumentos ierakstīja tēva izdomātu uzvārdu Hercens (''Герцен'', no vāc. ''Herz'' - "sirds"). Klasiska muižnieku bērnu mājas pamatizglītība. 1833. gadā absolvēja Maskavas universitātes fizikas un matemātikas nodaļu. Jau studiju gados aktīvi pievērsās reformatoriskām idejām. 1834. gadā par līdzdalību pretvalstiskā studentu biedrībā arestēts | + | Dzimis 1812. gada 25. martā (6.04.), [[Krievijas impērija]]s metropolē Maskavā, turīga [[Muižniecība|muižnieka]] Ivana Jakovļeva (''Иван Алексеевич Яковлев'') ģimenē. Māte - Henriete Vilhelmīne Luīze Hāga. Tā kā vecāki nebija laulājušies, dokumentos ierakstīja tēva izdomātu uzvārdu Hercens (''Герцен'', no vāc. ''Herz'' - "sirds"). Klasiska muižnieku bērnu mājas pamatizglītība. 1833. gadā absolvēja Maskavas universitātes fizikas un matemātikas nodaļu. Jau studiju gados aktīvi pievērsās reformatoriskām idejām. 1834. gadā par līdzdalību pretvalstiskā studentu biedrībā arestēts un nākamajā gadā izsūtīts uz Permu (''Пермь''), pēc tam uz Vjatku (''Вятка''), kur norīkots darbā [[Gubernators|gubernatora]] kancelejā. Pēc savau rīcību izskaidrojošas sarakstes ar troņmantnieku (nākošo [[Aleksandrs II, Krievijas imperators|Aleksandru II]]) apžēlts un pārcelts valsts dienestā uz Vladimiru (''Владимир''), kur slepus no vecākiem apprecējās. 1840. gadā saņēma atļauju atgriezties Maskavā, kur turpināja iesaistīties sabiedriskajās diskusijās par politiku. 1841.-1842. gados izsūtīts uz Novgorodu (''Новгород''), no kurienes atgriezies, pameta valsts dienestu. 1847. gadā, pēc tēva nāves saņēmis mantojumu, pameta Krieviju. |
Miris 1870. gada 2.(21.) janvārī Parīzē. | Miris 1870. gada 2.(21.) janvārī Parīzē. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. jūlijs, plkst. 09.03
Aleksandrs Hercens (Герцен, Александр Иванович, 1812.-1870.) - filosofs, rakstnieks, publicists, narodņicisma ideologs un aizsācējs.
Dzimis 1812. gada 25. martā (6.04.), Krievijas impērijas metropolē Maskavā, turīga muižnieka Ivana Jakovļeva (Иван Алексеевич Яковлев) ģimenē. Māte - Henriete Vilhelmīne Luīze Hāga. Tā kā vecāki nebija laulājušies, dokumentos ierakstīja tēva izdomātu uzvārdu Hercens (Герцен, no vāc. Herz - "sirds"). Klasiska muižnieku bērnu mājas pamatizglītība. 1833. gadā absolvēja Maskavas universitātes fizikas un matemātikas nodaļu. Jau studiju gados aktīvi pievērsās reformatoriskām idejām. 1834. gadā par līdzdalību pretvalstiskā studentu biedrībā arestēts un nākamajā gadā izsūtīts uz Permu (Пермь), pēc tam uz Vjatku (Вятка), kur norīkots darbā gubernatora kancelejā. Pēc savau rīcību izskaidrojošas sarakstes ar troņmantnieku (nākošo Aleksandru II) apžēlts un pārcelts valsts dienestā uz Vladimiru (Владимир), kur slepus no vecākiem apprecējās. 1840. gadā saņēma atļauju atgriezties Maskavā, kur turpināja iesaistīties sabiedriskajās diskusijās par politiku. 1841.-1842. gados izsūtīts uz Novgorodu (Новгород), no kurienes atgriezies, pameta valsts dienestu. 1847. gadā, pēc tēva nāves saņēmis mantojumu, pameta Krieviju.
Miris 1870. gada 2.(21.) janvārī Parīzē.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 150.-151. lpp.
- Hercens A. Kas vainīgs? - Liesma: Rīga, 1974. - 287 lp.
- Kas kurš ir: pasaulslavenu personu biogrāfijas. / red. V.Slavkins - Valters un Rapa: Rīga, 1999. - 318. lp., ISBN 998459503X, ISBN 9984-595-08-0
- Володин А.И. Герцен. - Мысль: Москва, 1970, - 215 с.
- Герцен А. Былое и думы.- Худож. лит.: Москва, 1987, Ч. 1-5, - 670 с.
- Герцен Александр. Былое и думы. - Худож. лит.: Москва, 1987, Ч. 5 (оконч.), - 566 с.
