Atšķirības starp "Anselms no Kenterberijas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Sv. Anselms no Kenterberijas''' jeb '''Kenterberijas Anselms''' (angl. ''Anselm of Canterbury'', 1033.-1109.) - Kenterberijas ([[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]]) [[arhibīskaps]], teologs un filosofs, viens no spilgtākajiem agrīnās [[sholastika]]s pārstāvjiem. | '''Sv. Anselms no Kenterberijas''' jeb '''Kenterberijas Anselms''' (angl. ''Anselm of Canterbury'', 1033.-1109.) - Kenterberijas ([[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]]) [[arhibīskaps]], teologs un filosofs, viens no spilgtākajiem agrīnās [[sholastika]]s pārstāvjiem. | ||
| − | Dzimis ap 1033. gadu Aostā [[Lombardija|Lombardijā]], [[Aristokrātija|aristokrātu]] ģimenē. 1060. gadā kļuva par [[Benediktīniešu ordenis|benediktīniešu]] [[Mūks|mūku]] Bekā ([[Normandija|Normandijā]]). Anselms studijās īpaši pievērsās [[Aurēlijs Augustīns|sv. Augustīna]] mācībai, sarakstīja vairākus darbus par Dieva esamību un Viņa dabu. Trīs gadus vēlāk viņš kļva par šī [[Klosteris|klostera]] [[Priors|prioru]], bet 1078. gadā - par [[Abats|abatu]]. Veicot savus pienākumus, Anselms devās uz Angliju apraudzīt klostera īpašumus un kur viņa draugs Lanfranks pildīja Kenterberijas arhibīskapa pienākumus. 1093. gadā tika iecelts par Kenterberijas arhibīskapu. Aktīvi darbojās mūku formācijas jomā un veica ekleziālās dzīves atjaunotni. Cīnījās par [[Baznīca]]s brīvību no laicīgās varas (nonākot konfliktā ar [[Karalis|karali]], bija spiests 3 gadus uzturēties trimdā kontinentā). Miris Kenterberijā 1109. gada 21. aprīlī. 1720. gadā tika atzīts par "Baznīcas mācītāju". | + | Dzimis ap 1033. gadu Aostā [[Lombardija|Lombardijā]] ([[Burgundijas karaliste]]), [[Aristokrātija|aristokrātu]] ģimenē. 1060. gadā kļuva par [[Benediktīniešu ordenis|benediktīniešu]] [[Mūks|mūku]] Bekā ([[Normandija|Normandijā]]). Anselms studijās īpaši pievērsās [[Aurēlijs Augustīns|sv. Augustīna]] mācībai, sarakstīja vairākus darbus par Dieva esamību un Viņa dabu. Trīs gadus vēlāk viņš kļva par šī [[Klosteris|klostera]] [[Priors|prioru]], bet 1078. gadā - par [[Abats|abatu]]. Veicot savus pienākumus, Anselms devās uz Angliju apraudzīt klostera īpašumus un kur viņa draugs Lanfranks pildīja Kenterberijas arhibīskapa pienākumus. 1093. gadā tika iecelts par Kenterberijas arhibīskapu. Aktīvi darbojās mūku formācijas jomā un veica ekleziālās dzīves atjaunotni. Cīnījās par [[Baznīca]]s brīvību no laicīgās varas (nonākot konfliktā ar [[Karalis|karali]], bija spiests 3 gadus uzturēties trimdā kontinentā). Miris Kenterberijā 1109. gada 21. aprīlī. 1720. gadā tika atzīts par "Baznīcas mācītāju". |
Viņa domāšana iezīmējās ar stingru un skaidru loģiku. Lūgšanā, ar ko iesākas slavenais darbs ''Proslogion'', Anselms izsaka vēlmi izprast ticību. Viņš vēlas labāk izprast dievišķās patiesības, kurām savā sirdī tic un ko mīl. Viņa centieni bija vienmēr virzīti uz aizvien dziļāku dievišķo noslēpumu kontemplāciju. Mācīja, ka teologs ir aicināts tiekties vispirms pēc dziļas ticības pieredzes, teoloģijai jābūt iesakņotai šajā pieredzē, t.i. ticība ir primāra, bet zināšanas - sekundāras: vajag "ticēt, lai saprastu" (lat. ''credo, ut intelligam''), taču ticību var arī racionāli pamatot. Strīdā par [[Universālijas|universālijām]] pārstāvēja "reālistu" (sk. [[Viduslaiku reālisms]]) virzienu. Pilnveidoja ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Darbā „Cur deus homo“ (Kāpēc Dievs tapa cilvēks) izmantoja dialoga principu: „radīja” sava veida oponentu tikai tāpēc, lai parādītu, par ko īsti ir runa (līdzīgs pamatprincips bija jau [[Platons|Platona]] ''Dialogiem'' - saruna palīdz noskaidrot jautājuma būtību, un valoda irvairāk nekā tikai loģiska saspēle, par ko jāvienojas katram pašam ar sevi). | Viņa domāšana iezīmējās ar stingru un skaidru loģiku. Lūgšanā, ar ko iesākas slavenais darbs ''Proslogion'', Anselms izsaka vēlmi izprast ticību. Viņš vēlas labāk izprast dievišķās patiesības, kurām savā sirdī tic un ko mīl. Viņa centieni bija vienmēr virzīti uz aizvien dziļāku dievišķo noslēpumu kontemplāciju. Mācīja, ka teologs ir aicināts tiekties vispirms pēc dziļas ticības pieredzes, teoloģijai jābūt iesakņotai šajā pieredzē, t.i. ticība ir primāra, bet zināšanas - sekundāras: vajag "ticēt, lai saprastu" (lat. ''credo, ut intelligam''), taču ticību var arī racionāli pamatot. Strīdā par [[Universālijas|universālijām]] pārstāvēja "reālistu" (sk. [[Viduslaiku reālisms]]) virzienu. Pilnveidoja ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Darbā „Cur deus homo“ (Kāpēc Dievs tapa cilvēks) izmantoja dialoga principu: „radīja” sava veida oponentu tikai tāpēc, lai parādītu, par ko īsti ir runa (līdzīgs pamatprincips bija jau [[Platons|Platona]] ''Dialogiem'' - saruna palīdz noskaidrot jautājuma būtību, un valoda irvairāk nekā tikai loģiska saspēle, par ko jāvienojas katram pašam ar sevi). | ||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* [http://www.katolis.lv/main.php?parent=2990 Benedikta XVI katehēze par sv. Anzelmu no Kenterberijas - katolis.lv] | * [http://www.katolis.lv/main.php?parent=2990 Benedikta XVI katehēze par sv. Anzelmu no Kenterberijas - katolis.lv] | ||
---- | ---- | ||
| + | * [http://www.newadvent.org/cathen/01546a.htm St. Anselm - Catholic Encyclopedia] | ||
* [http://plato.stanford.edu/entries/anselm/ Saint Anselm - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | * [http://plato.stanford.edu/entries/anselm/ Saint Anselm - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | ||
* [http://www.utm.edu/research/iep/a/anselm.htm Anselm of Canterbury (1033-1109) - The Internet Encyclopedia of Philosophy] | * [http://www.utm.edu/research/iep/a/anselm.htm Anselm of Canterbury (1033-1109) - The Internet Encyclopedia of Philosophy] | ||
| 28. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
* [http://www.humanities.mq.edu.au/Ockham/x52t04.html Kilcullen R.J. Anselm's Proslogion, Cur Deus Homo.] | * [http://www.humanities.mq.edu.au/Ockham/x52t04.html Kilcullen R.J. Anselm's Proslogion, Cur Deus Homo.] | ||
* [http://www.fordham.edu/gsas/phil/klima/anselm.htm Gyula Klima. Saint Anselm’s proof: A Problem of Reference, Intentional Identity and Mutual Understanding.] | * [http://www.fordham.edu/gsas/phil/klima/anselm.htm Gyula Klima. Saint Anselm’s proof: A Problem of Reference, Intentional Identity and Mutual Understanding.] | ||
| + | * [http://www.fordham.edu/halsall/basis/anselm-intro.html Medieval Sourcebook: Anselm (1033-1109): Introduction to His Writings] | ||
| + | * [http://www.cla.umn.edu/jhopkins/ Ph.D. Jasper Hopkins - English translations of nearly every major work by St. Anselm] | ||
[[Kategorija:A]] | [[Kategorija:A]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. novembris, plkst. 13.15
Sv. Anselms no Kenterberijas jeb Kenterberijas Anselms (angl. Anselm of Canterbury, 1033.-1109.) - Kenterberijas (Anglijas karalistē) arhibīskaps, teologs un filosofs, viens no spilgtākajiem agrīnās sholastikas pārstāvjiem.
Dzimis ap 1033. gadu Aostā Lombardijā (Burgundijas karaliste), aristokrātu ģimenē. 1060. gadā kļuva par benediktīniešu mūku Bekā (Normandijā). Anselms studijās īpaši pievērsās sv. Augustīna mācībai, sarakstīja vairākus darbus par Dieva esamību un Viņa dabu. Trīs gadus vēlāk viņš kļva par šī klostera prioru, bet 1078. gadā - par abatu. Veicot savus pienākumus, Anselms devās uz Angliju apraudzīt klostera īpašumus un kur viņa draugs Lanfranks pildīja Kenterberijas arhibīskapa pienākumus. 1093. gadā tika iecelts par Kenterberijas arhibīskapu. Aktīvi darbojās mūku formācijas jomā un veica ekleziālās dzīves atjaunotni. Cīnījās par Baznīcas brīvību no laicīgās varas (nonākot konfliktā ar karali, bija spiests 3 gadus uzturēties trimdā kontinentā). Miris Kenterberijā 1109. gada 21. aprīlī. 1720. gadā tika atzīts par "Baznīcas mācītāju".
Viņa domāšana iezīmējās ar stingru un skaidru loģiku. Lūgšanā, ar ko iesākas slavenais darbs Proslogion, Anselms izsaka vēlmi izprast ticību. Viņš vēlas labāk izprast dievišķās patiesības, kurām savā sirdī tic un ko mīl. Viņa centieni bija vienmēr virzīti uz aizvien dziļāku dievišķo noslēpumu kontemplāciju. Mācīja, ka teologs ir aicināts tiekties vispirms pēc dziļas ticības pieredzes, teoloģijai jābūt iesakņotai šajā pieredzē, t.i. ticība ir primāra, bet zināšanas - sekundāras: vajag "ticēt, lai saprastu" (lat. credo, ut intelligam), taču ticību var arī racionāli pamatot. Strīdā par universālijām pārstāvēja "reālistu" (sk. Viduslaiku reālisms) virzienu. Pilnveidoja ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Darbā „Cur deus homo“ (Kāpēc Dievs tapa cilvēks) izmantoja dialoga principu: „radīja” sava veida oponentu tikai tāpēc, lai parādītu, par ko īsti ir runa (līdzīgs pamatprincips bija jau Platona Dialogiem - saruna palīdz noskaidrot jautājuma būtību, un valoda irvairāk nekā tikai loģiska saspēle, par ko jāvienojas katram pašam ar sevi).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 199. lpp.
- Rubenis Andris. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 240 lpp. ISBN 9984377962
- Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. / Skaidrītes Lasmanes sakārtojumā. - LU akadēmiskais apgāds: Rīga, 2006.
- Anselm of Canterbury. The Major Works. / edited by Brian Davies and G. R. Evans. - Oxford, 1998
- Anselm. Three Philosophical Dialogues. / ed. and trans. by Thomas Williams. - Hackett, 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- St. Anselm - Catholic Encyclopedia
- Saint Anselm - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Anselm of Canterbury (1033-1109) - The Internet Encyclopedia of Philosophy
- St. Anselm of Canterbury (1033—1109) - Internet Encyclopedia of Philosophy
- The Saint Anselm Journal - Institute for Saint Anselm Studies
- Saint Anselm of Canterbury - The Window Philosophers
- Saint Anselm of Canterbury - Encyclopædia Britannica
- Anselm of Canterbury - epistemelinks.com
- Kilcullen R.J. Anselm's Monologion.
- Kilcullen R.J. Anselm's Proslogion, Cur Deus Homo.
- Gyula Klima. Saint Anselm’s proof: A Problem of Reference, Intentional Identity and Mutual Understanding.
- Medieval Sourcebook: Anselm (1033-1109): Introduction to His Writings
- Ph.D. Jasper Hopkins - English translations of nearly every major work by St. Anselm
