Atšķirības starp "Lavrovs Pjotrs" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Lavrov_Peter.jpg|right|thumb|200px|]] |
| − | '''Pjotrs Lavrovs''' (''Пётр Лаврович Лавров'', 1823.-1900.) - | + | '''Pjotrs Lavrovs''' (''Пётр Лаврович Лавров'', 1823.-1900.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, [[Narodņicisms|narodņicisma]] teorētiķis, krievu socioloģijas "subjektīvās skolas" izveidotājs. |
| − | Piedalījās slepeno sazvērnieku biedribu "Zeme un brīvība" un "Tautas brīvība" darbībā. Bija [[I Internacionāle]]s loceklis. Rakstīja par filosofijas, socioloģijas, ētikas, sabiedriskās domas vēstures un mākslas jautājumiem. Daudz vērības veltīja problēmai par [[revolūcija]]s iespējamību Krievijas impērijā. Apšaubīja [[Markss Kārlis|K.Marksa]] mācību par revolūciju, uzskatot to par piemērotu Eiropas zemēm, bet nederīgu Krievijai. Lavrova politisko uzskatu doktrīnu veidoja 2 pamatkoncepcijas: 1) par krievu zemnieku kopienas [[Sociālisms|sociālistisko]] raksturu; 2) par [[inteligence]]s īpašo lomu Krievijas demokratizācijā. Aplūkodams vēstures "kā procesa" īpatnības, nošķīra kultūras un civilizācijas jēdzienus. Kultūra esot [[Kolektīvisms|kolektīvisma]] princips tādā veidā, kā tas izpaužoties tautas mentalitātē, tās dzīves veida specifikā. Kultūru raksturojot nevis domāšanas veids, bet gan tas, cik lielā mērā indivīds ir spējīgs domāt. Sabiedrības kultūra esot tā vide, ko vēsture devusi domas darbībai. Savukārt civilizācija esot apzināts virzītājs princips; tā izpaužoties kultūras formu progresīvā maiņā. Civilizācijas veidotājas esot "kritiski domājošas personības". Progresa kritērijs esot cilvēka apziņas (vispirms jau tikumiskās apziņas) kritiskās skaidrības pakāpe. Sabiedrības attīstības saturs esot personības apziņas un personībau savstarpējās solidaritātes vairošana. Zināmākie darbi ir: "Vēstules par vēsturi" (1869.), "Zinātņu klasifikācijas mērķis un nozīme" (1886.), "Pozitīvisma uzdevumi un to atrisinājums" (1886.), "Svarīgākie momenti domas vēsturē" (1890.) u.c. | + | Dzimis 1823. gada 2.(14.) jūnijā Melehovā (''Мелехово'') Pleskavas [[Guberņa|guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], [[Muižniecība|muižnieku]] ģimenē. 1842. gadā absolvējis Mihailovskas artilērijas skolu (''Михайловское артиллерийское училище''). Šajā pašā gadā ieguvis profesora vietu Pēterburgas kara akadēmijā. Piedalījās slepeno sazvērnieku biedribu "Zeme un brīvība" un "Tautas brīvība" darbībā. 1866. gadā arestēts par pretvalstisku darbību, bet 1870. gadā izbēdzis un emigrējis uz Eiropu, Bija [[I Internacionāle]]s loceklis. Rakstīja (pseidonīms: Mirtovs) par filosofijas, socioloģijas, ētikas, sabiedriskās domas vēstures un mākslas jautājumiem. Daudz vērības veltīja problēmai par [[revolūcija]]s iespējamību Krievijas impērijā. Apšaubīja [[Markss Kārlis|K.Marksa]] mācību par revolūciju, uzskatot to par piemērotu Eiropas zemēm, bet nederīgu Krievijai. Lavrova politisko uzskatu doktrīnu veidoja 2 pamatkoncepcijas: 1) par krievu zemnieku kopienas [[Sociālisms|sociālistisko]] raksturu; 2) par [[inteligence]]s īpašo lomu Krievijas demokratizācijā. Aplūkodams vēstures "kā procesa" īpatnības, nošķīra kultūras un civilizācijas jēdzienus. Kultūra esot [[Kolektīvisms|kolektīvisma]] princips tādā veidā, kā tas izpaužoties tautas mentalitātē, tās dzīves veida specifikā. Kultūru raksturojot nevis domāšanas veids, bet gan tas, cik lielā mērā indivīds ir spējīgs domāt. Sabiedrības kultūra esot tā vide, ko vēsture devusi domas darbībai. Savukārt civilizācija esot apzināts virzītājs princips; tā izpaužoties kultūras formu progresīvā maiņā. Civilizācijas veidotājas esot "kritiski domājošas personības". Progresa kritērijs esot cilvēka apziņas (vispirms jau tikumiskās apziņas) kritiskās skaidrības pakāpe. Sabiedrības attīstības saturs esot personības apziņas un personībau savstarpējās solidaritātes vairošana. Zināmākie darbi ir: "Vēstules par vēsturi" (1869.), "Zinātņu klasifikācijas mērķis un nozīme" (1886.), "Pozitīvisma uzdevumi un to atrisinājums" (1886.), "Svarīgākie momenti domas vēsturē" (1890.) u.c. Miris 1900. gada 25. janvārī (6. februārī) Parīzē. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 231. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 231. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Русанов Н. Лавров, Очерк его жизни и деятельности // Социалисты Запада и России. - СПб, 1908 | ||
| + | * Володин A., Итенберг Б. Лавров. - Москва, 1981 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/LAVROV_PETR_LAVROVICH.html Лавров П.Л. - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»] | ||
| + | * [http://www.hrono.info/biograf/lavrov.html Лавров, Петр Лаврович - hronos.ru] | ||
| + | * [http://www.revkom.com/biblioteka/utopiya/lavrov/lavrov.htm Лавров П.Л. Исторические письма.] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/libris/lib_l/lavr1889.html Доклад П.Л. Лаврова на Парижском конгрессе II Интернационала] | ||
| + | * [http://az.lib.ru/l/lawrow_p_l/ Лавров Петр Лаврович: Собрание сочинений] | ||
| + | * [http://narovol.narod.ru/Person/lavrov.htm П.Л. Лавров в воспоминаниях современников] | ||
| + | * [http://spb-anarchists.anho.org/lavrov.htm Стоянов Б. Анархизм и П. Л. Лавров] | ||
[[Kategorija:L]] | [[Kategorija:L]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 21. decembris, plkst. 09.06
Pjotrs Lavrovs (Пётр Лаврович Лавров, 1823.-1900.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, narodņicisma teorētiķis, krievu socioloģijas "subjektīvās skolas" izveidotājs.
Dzimis 1823. gada 2.(14.) jūnijā Melehovā (Мелехово) Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā, muižnieku ģimenē. 1842. gadā absolvējis Mihailovskas artilērijas skolu (Михайловское артиллерийское училище). Šajā pašā gadā ieguvis profesora vietu Pēterburgas kara akadēmijā. Piedalījās slepeno sazvērnieku biedribu "Zeme un brīvība" un "Tautas brīvība" darbībā. 1866. gadā arestēts par pretvalstisku darbību, bet 1870. gadā izbēdzis un emigrējis uz Eiropu, Bija I Internacionāles loceklis. Rakstīja (pseidonīms: Mirtovs) par filosofijas, socioloģijas, ētikas, sabiedriskās domas vēstures un mākslas jautājumiem. Daudz vērības veltīja problēmai par revolūcijas iespējamību Krievijas impērijā. Apšaubīja K.Marksa mācību par revolūciju, uzskatot to par piemērotu Eiropas zemēm, bet nederīgu Krievijai. Lavrova politisko uzskatu doktrīnu veidoja 2 pamatkoncepcijas: 1) par krievu zemnieku kopienas sociālistisko raksturu; 2) par inteligences īpašo lomu Krievijas demokratizācijā. Aplūkodams vēstures "kā procesa" īpatnības, nošķīra kultūras un civilizācijas jēdzienus. Kultūra esot kolektīvisma princips tādā veidā, kā tas izpaužoties tautas mentalitātē, tās dzīves veida specifikā. Kultūru raksturojot nevis domāšanas veids, bet gan tas, cik lielā mērā indivīds ir spējīgs domāt. Sabiedrības kultūra esot tā vide, ko vēsture devusi domas darbībai. Savukārt civilizācija esot apzināts virzītājs princips; tā izpaužoties kultūras formu progresīvā maiņā. Civilizācijas veidotājas esot "kritiski domājošas personības". Progresa kritērijs esot cilvēka apziņas (vispirms jau tikumiskās apziņas) kritiskās skaidrības pakāpe. Sabiedrības attīstības saturs esot personības apziņas un personībau savstarpējās solidaritātes vairošana. Zināmākie darbi ir: "Vēstules par vēsturi" (1869.), "Zinātņu klasifikācijas mērķis un nozīme" (1886.), "Pozitīvisma uzdevumi un to atrisinājums" (1886.), "Svarīgākie momenti domas vēsturē" (1890.) u.c. Miris 1900. gada 25. janvārī (6. februārī) Parīzē.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 231. lpp.
- Русанов Н. Лавров, Очерк его жизни и деятельности // Социалисты Запада и России. - СПб, 1908
- Володин A., Итенберг Б. Лавров. - Москва, 1981
