Atšķirības starp "Bruņniecības matrikula" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bruņinieku matrikula''', '''Bruņinieku sols''' jeb '''Bruņniecības grāmata''' (vāc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - pie [[bruņniecība]]s [[kārta]]s piederīgu dzimtu reģistrs, kas juridiski pamatoja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecībā]] 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 [[Bruņinieki|bruņinieku]] dzimtas. Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. | + | '''Bruņinieku matrikula''', '''Bruņinieku sols''' jeb '''Bruņniecības grāmata''' (vāc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - pie [[bruņniecība]]s [[kārta]]s piederīgu dzimtu reģistrs un dižciltības pārbaudīšanas komisija, kas juridiski pamatoja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecībā]] 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 [[Bruņinieki|bruņinieku]] dzimtas. Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. februāris, plkst. 07.22
Bruņinieku matrikula, Bruņinieku sols jeb Bruņniecības grāmata (vāc. Ritterbank, Adelsmatrikel, angl. knightage) - pie bruņniecības kārtas piederīgu dzimtu reģistrs un dižciltības pārbaudīšanas komisija, kas juridiski pamatoja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā Kurzemes bruņniecībā 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 bruņinieku dzimtas. Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
- Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma
