Atšķirības starp "Bruņotais vilciens Nr1" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. februāris, plkst. 07.41

Bruņotais vilciens Nr1 jeb "Komunistu iznicinātājs" - bruņuvilciens Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja laikā no 1919. gada 3. janvāra 21. maijam un nodeva ekspluatācijā 22. maijā LSPR Rīgā, Šķirotavas dzelzceļa darbnīcās. Sastāvu veidoja:

• 1 daļēji segta lokomotīve (no 1920. gada marta vēl 1);
• 4 bruņu vagoni (artilērijas vagoni apšūti dzelzs platēm; ložmetēju vagonu sienas būvētas no plankām ar smilšu starpsienu; jumti segti ar dzelzs platēm);
• 9 preču vagoni;
• 2 pasažieru vagoni;
• virtuves vagons;
• 2 platformas.

Bruņojums:

• 2 lauka lielgabali (77 mm un 37 mm kalibrs);
• 1 jūras lielgabals (88 mm);
• 10 ložmetējiem (no 03.1920. papildus vēl 6),
• no 1920. gada marta - papildus vēl 2 zenītlielgabali grozāmos torņos (3" kalibrs);
• sakaru sistēma.

Bruņuvilciens piedalījās sarkano strēlnieku karadarbībā pret landesvēru uz dzelzsceļa līnijās Jelgava-Rīga. Vilcienu sagūstīja Dzelzsdivīzijas vienības Pētersdorfa nodaļa. Pēc tam bruņuvilciens ņēma dalību Cēsu kaujās, pēc tam atkāpies uz Rīgu, kur Priedaines dzelzceļa stacijā jūnija otrajā pusē nodots Virgoliča korpusam. Pulkvedis Virgoličs par vilciena komandieri iecēla štābkapitanu Jāni Lavenieku. Vilciena komandieris J.Lavenieks ar sev uzticamo apkalpes daļu dezertēja, 22. jūlijā pārejot Latvijas Pagaidu valdības spēku pusē. 1919. gada 22. jūlijā bruņuvilciens tika pārdēvēts par Bruņoto vilcienu Nr1., bet 1. augustā par komandieri iecelts J.Lavenieks. Bruņotais vilciens ieradās Krustpili un stājās Valmieras kājnieku pulka komandiera rīcībā, uzreiz iesaistoties kaujās pret lieliniekiem Līvānu un Jaunmuižas rajonā.

Bruņotais vilciens Nr1 1919. gada augustā Latgales frontē piedalījās kaujās ar LSPR armija pie Trepes dzelzceļa stacijas u.c. Augusta beigās pārdislocēts uz Olaines-Baložu dzelzceļa staciju apkaimi. 8. oktobrī cieta bermontiešu aviācijas uzlidojumā, kad tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, t.sk. komandieris Lavenieks. Naktī uz 9. oktobri bruņotais vilciens Nr1 palīdzēja kājnieku daļām padzīt bermontiešus no Torņakalna dienviddaļas, pēc tam piedalījās Tīriņu un Katrīnas muižas ieņemšanā. 19. oktobrī ņēma dalību Jaunjelgavas kaujā, bet novembra beigās iesaistījās bermontiešu atkāpjošo daļu vajāšanā - padzina tos no Reņģes dzelzceļa stacijas un Laižuvas miesta Lietuvā. Decembrī pārdislocēts uz Latgales fronti. Kad 1920. gada 9. janvārī sākās kaujas par Ziemeļlatgali, 29. janvārī bruņotais vilciens Nr1 ieradās Ludzā, kur laboja saspridzinātos sliežu ceļus, bet pēc tam atbalstīja landesvēra daļas kaujās pie Grešnaja gora sādžas. 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts Bruņoto vilcienu diviziona sastāvā. Pēc pamiera noslēgšanas ar Padomju Krieviju, pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada augusta beigās bruņotais vilciens Nr1 tika pārdislocēts uz Rīgu (komandieris virsleitnants Gailītis). 1940. gada 3. februārī līdz ar Bruņoto vilcienu pulka likvidāciju norakstīts lūžņos.

Literatūra par šo tēmu

• Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 88.-89. lpp.
• Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
• Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.

Resursi internetā par šo tēmu

• Bruņotais vilciens Nr1 - latmil.org
• Lavenieks J. Latviešu bruņoto vilcienu pulks.
• Bruņoto vilcienu pulks.