Atšķirības starp "Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP)''' (''Российская социал-демократическая рабочая партия'') – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi ''Искра'' ("Dzirkstele"). 1903. | + | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP)''' (''Российская социал-демократическая рабочая партия'') – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi ''Искра'' ("Dzirkstele"). 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās Martova un radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] (''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un [[Lielinieki|lielinieku]] (''большевики'' - no ''больше'' - "vairāk") frakcijās.<ref>Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 [[Bunds|Bunda]] deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu.</ref> Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, pie kam izrādījās, ka LSDSP ierindas biedru pārliecinošs vairākums nostājas "mazinieku" pozīcijās". Lielinieki tika izstumti no avīzes redakcijas (tikai 1904. gadā frakcija izveidoja savu preses izdevumu ''Вперёд'' - "Uz priekšu") un turpmāk, kaut formāli skaitījās LSDSP daļa, sāka īstenot visai autonomu darbību un izvirzīja paši savus mērķus. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca lielinieku sasauktais partijas III kongress, kuru ''mazinieki'' pasludināja par neleģitīmu, sasaucot daudz plašāk pārstāvētu partijas kongresu Ženēvā, līdz ar to partija sašķēlās oficiāli sociāldemokrātos un lieliniekos (lai norādītu atšķirību, lielinieki pie savu struktūru nosaukuma lika vārdu "большевики". Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un [[Valsts dome]]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. |
| − | |||
| − | 1905. gada aprīlī Londonā sanāca partijas III kongress, | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 25. marts, plkst. 15.12
Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP) (Российская социал-демократическая рабочая партия) – demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi Искра ("Dzirkstele"). 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās Martova un radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. mazinieku (меньшевики, no меньше - "mazāk") un lielinieku (большевики - no больше - "vairāk") frakcijās.[1] Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, pie kam izrādījās, ka LSDSP ierindas biedru pārliecinošs vairākums nostājas "mazinieku" pozīcijās". Lielinieki tika izstumti no avīzes redakcijas (tikai 1904. gadā frakcija izveidoja savu preses izdevumu Вперёд - "Uz priekšu") un turpmāk, kaut formāli skaitījās LSDSP daļa, sāka īstenot visai autonomu darbību un izvirzīja paši savus mērķus. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca lielinieku sasauktais partijas III kongress, kuru mazinieki pasludināja par neleģitīmu, sasaucot daudz plašāk pārstāvētu partijas kongresu Ženēvā, līdz ar to partija sašķēlās oficiāli sociāldemokrātos un lieliniekos (lai norādītu atšķirību, lielinieki pie savu struktūru nosaukuma lika vārdu "большевики". Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un Valsts domes izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas.
