Atšķirības starp "Lielinieki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Lielinieki''' (kr. ''большевики'', no ''больше'' - "vairāk") - atkarībā no konteksta: | '''Lielinieki''' (kr. ''большевики'', no ''больше'' - "vairāk") - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]] radikālais spārns, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un skaitlisko vairākumu ieguvušajos | + | * '''1.''' [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]] radikālais spārns, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un skaitlisko vairākumu ieguvušajos (ebašu laikā kongresu pameta 2 t.s. ''ekonomistu'' pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību, un 5 ''[[Bunds|Bunda]]'' deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu) radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] (kr. ''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un lielinieku frakcijās. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, līdz 1912. gadā ''lielinieki'' oficiāli izveidoja savu partiju - [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju]] jeb '''KSDS(l)P'''. |
* '''2.''' [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistu]] apzīmējums bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā. | * '''2.''' [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistu]] apzīmējums bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 25. marts, plkst. 16.04
Lielinieki (kr. большевики, no больше - "vairāk") - atkarībā no konteksta:
- 1. KSDSP radikālais spārns, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un skaitlisko vairākumu ieguvušajos (ebašu laikā kongresu pameta 2 t.s. ekonomistu pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību, un 5 Bunda deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu) radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. mazinieku (kr. меньшевики, no меньше - "mazāk") un lielinieku frakcijās. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, līdz 1912. gadā lielinieki oficiāli izveidoja savu partiju - Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju jeb KSDS(l)P.
- 2. Komunistu apzīmējums bijušās Krievijas impērijas teritorijā.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra
- Deviņi komentāri par komunistisko partiju. - Jānis Roze: Rīga, 2008., ISBN 9984395375
- Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., ISBN 9984378659
Resursi internetā par šo tēmu
- Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 – 1991
- Изгоев А. С. «Социализм, культура и большевизм»
- Йоффе Г. Подъём и падение большевизма
- Александр Рабинович «Большевики приходят к власти: Революция 1917 года в Петрограде»
- Николай Дружинин «О трёх участницах революционной борьбы»
- Мартемьян Рютин «Сталин и кризис пролетарской диктатуры»
- Мельгунов С. П. «Красный террор в России»
- Октябрьская революция: главное событие XX века или трагическая ошибка?
