Atšķirības starp "Zemniecība" versijām
m (→Komentāri) |
m (→Komentāri) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Āzijā zemniecības pārstāvji bija individuāli brīvi, taču apvienoti kopienās ar pašpārvaldi, un maksāja valstij ([[Senjors|senjoram]]) nodokļus kā kopiena. Eiropā viduslaikos zemnieki lielāko tiesu bija presoniski atkarīgi no zemes īpašnieka (valsts. Baznīcas, muižnieka), [[dzimtbūšana]]s uzplaukuma laikā esot praktiski [[Vergs|vergu]] statusā. | Āzijā zemniecības pārstāvji bija individuāli brīvi, taču apvienoti kopienās ar pašpārvaldi, un maksāja valstij ([[Senjors|senjoram]]) nodokļus kā kopiena. Eiropā viduslaikos zemnieki lielāko tiesu bija presoniski atkarīgi no zemes īpašnieka (valsts. Baznīcas, muižnieka), [[dzimtbūšana]]s uzplaukuma laikā esot praktiski [[Vergs|vergu]] statusā. | ||
| − | Latvijas teritorijā '' | + | Latvijas teritorijā ''zemniecību'' veidoja visai plašs iekšējo kategoriju skaits: [[saimnieki]], [[brīvzemnieki]], [[bandinieki]] u.c. Līdz ar ''zemnieku'' brīvlaišanu Krievijas impērijā, tika kodificētas zemniecības tiesības, pienākumi un statuss. Pie ''zemniecības'' piederēja katrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta (līdz ar to arī pilsētu strādnieki un skolotāji bija ''zemnieki'', ja bija ierakstīti kāda pagasta ''dvēseļu revīzijā''). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 2. oktobris, plkst. 16.45
Zemniecība, zemnieki (angl. peasantry, vāc. Bauernstand, kr. крестьянство, fr. paysannerie) - sabiedrības kārta Eiropā, kuras pamatnodarbe bija lauksaimniecība. Sairstot sabiedrības dalījumam kārtās - nozarē nodarbinātie. Līdz pat XX gs. skaitliski lielākā iedzīvotāju daļa.
Komentāri
Āzijā zemniecības pārstāvji bija individuāli brīvi, taču apvienoti kopienās ar pašpārvaldi, un maksāja valstij (senjoram) nodokļus kā kopiena. Eiropā viduslaikos zemnieki lielāko tiesu bija presoniski atkarīgi no zemes īpašnieka (valsts. Baznīcas, muižnieka), dzimtbūšanas uzplaukuma laikā esot praktiski vergu statusā.
Latvijas teritorijā zemniecību veidoja visai plašs iekšējo kategoriju skaits: saimnieki, brīvzemnieki, bandinieki u.c. Līdz ar zemnieku brīvlaišanu Krievijas impērijā, tika kodificētas zemniecības tiesības, pienākumi un statuss. Pie zemniecības piederēja katrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta (līdz ar to arī pilsētu strādnieki un skolotāji bija zemnieki, ja bija ierakstīti kāda pagasta dvēseļu revīzijā).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.
- Marc Dufumier. Agricultures et paysanneries des Tiers-Mondes. - Karthala: Paris, 2004
- Wilfried Gerbig. Standesbezeichnungen der bäuerlichen Bevölkerung im deutschen Sprachraum. // Familienkundliche Nachrichten 8/1992, Nr. 13, S. 305-307 b.
- Werner Rösener. Die Bauern in der europäischen Geschichte. - Beck: München 1993, ISBN 3-406-37652-5
- Johann Schwendimann. Der Bauernstand im Wandel der Jahrtausende. - Benziger: Einsiedeln-Köln, 1945
- Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. / - 4-е изд. - Политиздат: Москва, 1981. - 445 с.
- Сказкин С. Д., Очерки по истории западно-европейского крестьянства в средние века. - Москва, 1968
Resursi internetā par šo tēmu
- Šillers, E. Pēterburgas Avīzes: Rakstu izlase. I, Zemniecība
- Bleiere D. Padomju okupācija un zemniecība 1944.-1953. gadā.
- Riekstiņš J. Represijas Latvijas laukos. Dokumenti un materiāli. Priekšvārds.
- Krieviņš J. Latviešu mazgruntnieki piektajā gadā.
