Atšķirības starp "Kultūrvēsturiskā metode" versijām

Pašreizējā versija, 2010. gada 21. jūnijs, plkst. 10.10

Kultūrvēsturiskā metode - vēstures pētīšanas metode, ar kuras palīdzību skaidro vēsturi kā zinātni par sabiedrības attīstības likumsakarībām, balstoties uz postulātu, ka vēsture ir nevis izcilu personu dzīves un politiskās darbības apraksts (Ranke), bet gan kultūras izmaiņu pētīšana, kultūru uztverot kā materiālajās attiecībās ietilpstošu, stihiski veidojošos kolektīvo grupas apziņu, kas izpaužas sociālās dzīves iekārtā un sadzīvē. Metodi izveidoja XIX gs. beigās K.Lamprehts (1856.-1915.).

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 220. lpp.

• The Postmodern History Reader. - London, New York, 1998
• Topolski J. Methodology of History. - Warsaw, 1976

• Haupt H.G., Kocka J. Geschichte und Vergleich. - Frankfurt am Main, 1996
• Historische Methode. - München, 1988.

• Абрамов В. Математические методы в исторических исследованиях. - Саранск, 1998
• Ковальченко И.Д. Методы исторического исследования. - Москва, 1987
• Споры о главном. - Москва, 1993