Atšķirības starp "Berdjajevs Nikolajs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Nikolai_Berdyaev_1912.jpg|right|thumb|200px|Nikolajs Berdjajevs 1912. gadā]] | [[Attēls:Nikolai_Berdyaev_1912.jpg|right|thumb|200px|Nikolajs Berdjajevs 1912. gadā]] | ||
| − | '''Nikolajs Berdjajevs''' (''Бердяев Николай Александрович'', 1874.-1948.) – filosofs | + | '''Nikolajs Berdjajevs''' (''Бердяев Николай Александрович'', 1874.-1948.) – filosofs [[Misticisms|mistiķis]], eksistenciālists, [[Vehisms|vehisma]] ideologs. Dzimis 1874. gada 6.(18.) martā Kijevā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], (kavaliergvarda un Kijevas apriņķa [[muižniecība]]s deputāta Aleksandra Berdjajeva un Alīnas, dzimušas kņazienes Kudaševas) ģimenē. Pamatizglītību ieguvis mājas apmācībā, pēc tam mācījies Kijevas kadetu korpusā. 1894. gadā uzsāka studijas Kijevas universitātē - sākumā dabaszinātņu fakultātē, pēc gada pārgāja uz juridisko fakultāti. 1898. gadā par piedalīšanos kreiso studentu nelegālo pulciņu darbībā, izslēgts no [[universitāte]]s, tiesāts un izsūtīts uz Vologdas [[Guberņa|guberņu]]. Pēc tam dzīvoja Pēterburgā un Maskavā. 1898. gadā sāka publicēties. 1922. gadā (pēc vairākkārtējiem arestiem) emigrēja uz Berlīni, 1924. gadā uz Franciju. Daudz rakstīja un publicējās, laikā no 1925. līdz 1940. gadam bija žurnāla "Путь" (''Ceļš'') redaktors. Miris 1948. gada 24. martā Klamārā (''Clamart''), mazpilsētiņā netālu no Parīzes. Sava pasaules uzskata meklējumos sākotnēji aizrāvās ar [[Marksisms|marksismu]]. Ap 1901. gadu tajā vīlās un pievērsās Dieva meklējumiem mistikas atklāsmē. Par galveno izvirzīja indivīda „iekšējo“, „garīgo“ atbrīvošanos caur ticību (Brīvības filozofija, 1911., Radošās darbības jēga, 1916., u.c.). Savā koncepcijā apzīmēja [[Kapitālisms|kapitālismu]] par „necilvēcīgu iekārtu“, klasisko kristietību par „ekspluatācijas instrumentu“, daļēji atzina „komunistisko patiesību“, kas izpaužoties ražošanas sabiedriskošanā. Pēc Berdajeva domām alternatīva ir kristīgais [[eksistenciālisms]] jeb personālisms. Par vienīgo realitāti viņš uzskatīja subjekta „pastāvēšanu“, kura radošās darbības pamatā esot „absolūtā brīvība“, kas deducēta no „bezdibeņa“ (aizgūts no [[Bēme Jakobs|Bēmes]]. Šīs radošās darbības saturs esot t.s. „dievcilvēces dialektika“, mistērija, kad „Dievs dzimst cilvēkā un cilvēks dzimst Dievā“ (aizgūts no Dostojevska). „Dievcilvēka radošo darbību“ Berdajevs pārnes t.s. „jaunajos viduslaikos“, „ceturtās dimensijas“ viņpasaulē, radošu darbošanos šajā pasaulē uzskatot par bezcerīgu. ("Es un objektu pasaule", 1934., "Eshatoloģiskās metafizikas īss apskats. Radoša darbība un objektivizācija.", 1947., u.c.). Savā galvenajā darbā „Nevienlīdzības filozofija“ sociālo nevienlīdzību atzina par dabisku, bet karus kā vienu no cilvēces radošās attīstības dzinuļiem. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Berdjajevs Nikolajs. Jaunrades pasaule. "Jaunrades būtība" un radošās ekstāzes pārdzīvojums. // Grāmata. - Nr.3 (1992.), 33.-42.lpp. | * Berdjajevs Nikolajs. Jaunrades pasaule. "Jaunrades būtība" un radošās ekstāzes pārdzīvojums. // Grāmata. - Nr.3 (1992.), 33.-42.lpp. | ||
* Berdjajevs Nikolajs. Mākslas krīze (par futūrismu krievu mākslā 20. gs. sākumā). // Grāmata. - Nr.4 (1991.), 37.-42.lpp. | * Berdjajevs Nikolajs. Mākslas krīze (par futūrismu krievu mākslā 20. gs. sākumā). // Grāmata. - Nr.4 (1991.), 37.-42.lpp. | ||
| − | * Berdjajevs Nikolajs. Kristietība, komunisms un eross / Nikolajs Berdjajevs; sast.un tulk. Šuvajevs I. un Zunde A. - Intelekts, Rīga, 1994. | + | * Berdjajevs Nikolajs. Kristietība, komunisms un eross. / Nikolajs Berdjajevs; sast.un tulk. Šuvajevs I. un Zunde A. - Intelekts, Rīga, 1994. |
---- | ---- | ||
* Бердяев Н.А. Самопознание (Опыт философской автобиографии). - Москва, 1991 | * Бердяев Н.А. Самопознание (Опыт философской автобиографии). - Москва, 1991 | ||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* Berdyaev N. Dream and reality: An essay in autobiography. - Bles, London, 1950 | * Berdyaev N. Dream and reality: An essay in autobiography. - Bles, London, 1950 | ||
* Vallon M.A. An apostle of freedom: Life and teachings of Nicolas Berdyaev. - Philosophical Library, New York, 1960 | * Vallon M.A. An apostle of freedom: Life and teachings of Nicolas Berdyaev. - Philosophical Library, New York, 1960 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Thierry Ekogha. Liberté et création chez Louis Lavelle et Nicolas Berdiaev. - Lille, 2000 | ||
| + | * Olivier Clément. Histoire et métahistoire dans la pensée de Nicolas Berdiaev. - Paris, 1949 | ||
| + | * Olivier Clément. Berdiaev: un philosophe russe en France. - DDB, Paris, 1991 | ||
| + | * Marie-Madeleine Davy. Nicolas Berdiaev, l'homme du huitième jour. - Flammarion, 1964 | ||
| + | * Alexis Klimov. Nicolas Berdiaeff ou la révolte contre l'objectivation. - Editions Seghers, Paris, 1967 | ||
| + | * Robert Clavet. Nicolas Berdiaeff. L'équilibre du divin et de l'humain. - Editions Paulines et Médiaspaul, Montréal et Paris, 1990 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 40. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
* [http://vis-www.cs.umass.edu/~dima/mytexts/suff.html Dimitri Lisin. Philosopher of Freedom - Nikolai Alexandrovich Berdyaev] | * [http://vis-www.cs.umass.edu/~dima/mytexts/suff.html Dimitri Lisin. Philosopher of Freedom - Nikolai Alexandrovich Berdyaev] | ||
* [http://www.chebucto.ns.ca/Philosophy/Sui-Generis/Berdyaev/essays/lossky.htm Lossky N.O. Nikolai Berdyaev. / History of Russian Philosophy.] | * [http://www.chebucto.ns.ca/Philosophy/Sui-Generis/Berdyaev/essays/lossky.htm Lossky N.O. Nikolai Berdyaev. / History of Russian Philosophy.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://d-nb.info/gnd/118509276 Literatur von und über Nikolai Alexandrowitsch Berdjajew im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
| + | * [http://www.bbkl.de/b/berdjajew_n_a.shtml Nikolai Alexandrowitsch Berdjajew - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon] | ||
| + | * [http://de.geocities.com/dirkhuebner66/wilberberdjajew.htm Dirk Hübner. Nikolai Berdjajew kontra Ken Wilber - Von der personalen Wahrheit. / Dirk Hübner. Das Wahre, Schöne, Gute.] | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 29. jūnijs, plkst. 11.08
Nikolajs Berdjajevs (Бердяев Николай Александрович, 1874.-1948.) – filosofs mistiķis, eksistenciālists, vehisma ideologs. Dzimis 1874. gada 6.(18.) martā Kijevā, Krievijas impērijā, (kavaliergvarda un Kijevas apriņķa muižniecības deputāta Aleksandra Berdjajeva un Alīnas, dzimušas kņazienes Kudaševas) ģimenē. Pamatizglītību ieguvis mājas apmācībā, pēc tam mācījies Kijevas kadetu korpusā. 1894. gadā uzsāka studijas Kijevas universitātē - sākumā dabaszinātņu fakultātē, pēc gada pārgāja uz juridisko fakultāti. 1898. gadā par piedalīšanos kreiso studentu nelegālo pulciņu darbībā, izslēgts no universitātes, tiesāts un izsūtīts uz Vologdas guberņu. Pēc tam dzīvoja Pēterburgā un Maskavā. 1898. gadā sāka publicēties. 1922. gadā (pēc vairākkārtējiem arestiem) emigrēja uz Berlīni, 1924. gadā uz Franciju. Daudz rakstīja un publicējās, laikā no 1925. līdz 1940. gadam bija žurnāla "Путь" (Ceļš) redaktors. Miris 1948. gada 24. martā Klamārā (Clamart), mazpilsētiņā netālu no Parīzes. Sava pasaules uzskata meklējumos sākotnēji aizrāvās ar marksismu. Ap 1901. gadu tajā vīlās un pievērsās Dieva meklējumiem mistikas atklāsmē. Par galveno izvirzīja indivīda „iekšējo“, „garīgo“ atbrīvošanos caur ticību (Brīvības filozofija, 1911., Radošās darbības jēga, 1916., u.c.). Savā koncepcijā apzīmēja kapitālismu par „necilvēcīgu iekārtu“, klasisko kristietību par „ekspluatācijas instrumentu“, daļēji atzina „komunistisko patiesību“, kas izpaužoties ražošanas sabiedriskošanā. Pēc Berdajeva domām alternatīva ir kristīgais eksistenciālisms jeb personālisms. Par vienīgo realitāti viņš uzskatīja subjekta „pastāvēšanu“, kura radošās darbības pamatā esot „absolūtā brīvība“, kas deducēta no „bezdibeņa“ (aizgūts no Bēmes. Šīs radošās darbības saturs esot t.s. „dievcilvēces dialektika“, mistērija, kad „Dievs dzimst cilvēkā un cilvēks dzimst Dievā“ (aizgūts no Dostojevska). „Dievcilvēka radošo darbību“ Berdajevs pārnes t.s. „jaunajos viduslaikos“, „ceturtās dimensijas“ viņpasaulē, radošu darbošanos šajā pasaulē uzskatot par bezcerīgu. ("Es un objektu pasaule", 1934., "Eshatoloģiskās metafizikas īss apskats. Radoša darbība un objektivizācija.", 1947., u.c.). Savā galvenajā darbā „Nevienlīdzības filozofija“ sociālo nevienlīdzību atzina par dabisku, bet karus kā vienu no cilvēces radošās attīstības dzinuļiem.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48. lpp.
- Berdjajevs Nikolajs. Jaunrades pasaule. "Jaunrades būtība" un radošās ekstāzes pārdzīvojums. // Grāmata. - Nr.3 (1992.), 33.-42.lpp.
- Berdjajevs Nikolajs. Mākslas krīze (par futūrismu krievu mākslā 20. gs. sākumā). // Grāmata. - Nr.4 (1991.), 37.-42.lpp.
- Berdjajevs Nikolajs. Kristietība, komunisms un eross. / Nikolajs Berdjajevs; sast.un tulk. Šuvajevs I. un Zunde A. - Intelekts, Rīga, 1994.
- Бердяев Н.А. Самопознание (Опыт философской автобиографии). - Москва, 1991
- Berdyaev N. Dream and reality: An essay in autobiography. - Bles, London, 1950
- Vallon M.A. An apostle of freedom: Life and teachings of Nicolas Berdyaev. - Philosophical Library, New York, 1960
- Thierry Ekogha. Liberté et création chez Louis Lavelle et Nicolas Berdiaev. - Lille, 2000
- Olivier Clément. Histoire et métahistoire dans la pensée de Nicolas Berdiaev. - Paris, 1949
- Olivier Clément. Berdiaev: un philosophe russe en France. - DDB, Paris, 1991
- Marie-Madeleine Davy. Nicolas Berdiaev, l'homme du huitième jour. - Flammarion, 1964
- Alexis Klimov. Nicolas Berdiaeff ou la révolte contre l'objectivation. - Editions Seghers, Paris, 1967
- Robert Clavet. Nicolas Berdiaeff. L'équilibre du divin et de l'humain. - Editions Paulines et Médiaspaul, Montréal et Paris, 1990
Resursi internetā par šo tēmu
- Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке Я. Кротова
- Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке «Вехи»
- Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке Максима Мошкова
- Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке HPSY.RU
- Бердяев Н.А. Основы религиозной философии. / факсимильное воспроизведение изданной впервые в 2007 году статьи Бердяева (по журналу "Вестник РХД" № 192, 2007) в интернет-библиотеке «ImWerden»
- Бердяев Николай. Русская идея. (1946.)
- Николай Александрович Бердяев - Биография, Книги, Работы, Статьи. / berdyaev.info
- Бердяев Николай Александрович - archipelag.ru
- Шенталинский В. Философский пароход. / Осколки серебряного века. // Новый мир, №5-6, 1998
- Семёнов Ю. О русской религиозной философии конца XIX - начала XX века. - scepsis.ru
- Волкогонова О.Д. Н.Бердяев, интеллектуальная биография
- Ковалев К. «Русская идея» кающегося аристократа.
- Черный Ю.Ю. Философия пола и любви H.A. Бердяева. - Ин-т науч. информ. по обществ. наукам. - Наука, Москва, 2004. - 132 с. ISBN 5-02-032736-0
- Черный Ю.Ю. Гностические мотивы в философии эроса Бердяева. / Доклад на X научной конференции «Россия и гнозис», 20.04.04, г. Москва, ВГБИЛ им. М.И.Рудомино
- Richard Schain. Gallery of russian thinkers - Nikolay Berdyaev
- Sergeev, Mikhail. Post-Modern themes in the philosophy of Nicolas Berdyaev. - Religion in Eastern Europe
- Nicholas A. Berdyaev. The Truth of Orthodoxy. // Vestnik of the Russian West European Patriarchal Exarchate- Paris, 1952
- Berdyaev Online Bibliotek Library
- Dirk H. Kelder. Nikolai Berdyaev 1874-1948
- Dimitri Lisin. Philosopher of Freedom - Nikolai Alexandrovich Berdyaev
- Lossky N.O. Nikolai Berdyaev. / History of Russian Philosophy.
- Literatur von und über Nikolai Alexandrowitsch Berdjajew im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Nikolai Alexandrowitsch Berdjajew - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Dirk Hübner. Nikolai Berdjajew kontra Ken Wilber - Von der personalen Wahrheit. / Dirk Hübner. Das Wahre, Schöne, Gute.
