Atšķirības starp "Njaija" versijām
(jauns šķirklis) |
(jauns šķirklis) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Njaija''' | + | '''Njaija''' - ortodoksāls [[indiešu filosofija]]s virziens, kura izcelsme tie saistīta ar mītiskā domātāja [[Gautama]]s vārdu. Mācībā īpaši liela loma bija loģikai un [[gnozeoloģija]]i. Saskaņā ar šo mācību, pastāv materiālais Visums, kas sastāv no atomiem, kuru dažādie savienojumi veido visus priekšmetus. Bez tam Visumā eksistē milzums dvēseļu, kuras var būt gan brīvā stāvoklī, gan iemiesojušās. Augstākā dvēsele, Išvara, nav dvēseļu un atomu radītājs, taču veido atomu savienojumus un liek dvēselēm iemiesoties šajos savienojumos vai arī atbrīvoties no tiem. ''Njaijas'' mācībā pirmo reizi tika izveidota no [[Antīkā filosofija|sengrieķu]] siloģisma (kur 5 siloģisma locekļi ir: premisa, pierādījums, ilustrācija, pierādījuma pielietošana un slēdziens) atšķirīga siloģisma teorija - ''njaija'' atzīst 4 izziņas veidus: sajūtas, secinājumu, analoģiju un citu cilvēku kā arī grāmatu liecības. Visai sīki bija izstrādāta arī izziņas (''padarth'') pamatkategoriju klasifikācija, kā arī izziņas objektu klasifikācija. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. augusts, plkst. 14.05
Njaija - ortodoksāls indiešu filosofijas virziens, kura izcelsme tie saistīta ar mītiskā domātāja Gautamas vārdu. Mācībā īpaši liela loma bija loģikai un gnozeoloģijai. Saskaņā ar šo mācību, pastāv materiālais Visums, kas sastāv no atomiem, kuru dažādie savienojumi veido visus priekšmetus. Bez tam Visumā eksistē milzums dvēseļu, kuras var būt gan brīvā stāvoklī, gan iemiesojušās. Augstākā dvēsele, Išvara, nav dvēseļu un atomu radītājs, taču veido atomu savienojumus un liek dvēselēm iemiesoties šajos savienojumos vai arī atbrīvoties no tiem. Njaijas mācībā pirmo reizi tika izveidota no sengrieķu siloģisma (kur 5 siloģisma locekļi ir: premisa, pierādījums, ilustrācija, pierādījuma pielietošana un slēdziens) atšķirīga siloģisma teorija - njaija atzīst 4 izziņas veidus: sajūtas, secinājumu, analoģiju un citu cilvēku kā arī grāmatu liecības. Visai sīki bija izstrādāta arī izziņas (padarth) pamatkategoriju klasifikācija, kā arī izziņas objektu klasifikācija.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 299.-230. lpp.
- The Cultural Heritage of India, Bd. 1: The Early Phases. / Ed. Sarvepalli Radhakrishnan - Calcutta, 1970
- Lars Göhler. Wort und Text bei Kumārila Bhaṭṭa: Studie zur mittelalterlichen indischen Sprachphilophie und Hermeneutik, Europäische Hochschulschriften. // Reihe 20, Philosophie ; vol. 468, Lang, 1995, ISBN 3-631-48821-1
