Atšķirības starp "Ramakrišna" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ramakrishna.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Ramakrishna.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Gadadhars Čaterdži''' jeb '''Ramakrišna''' (1834.-1886.) - sabiedrisks darbinieks, [[Hinduisms|hinduisma]] reformētājs. | + | '''Gadadhars Čaterdži''' jeb '''Ramakrišna''' (1834.-1886.) - sabiedrisks darbinieks, [[Misticisms|mistiķis]], [[Hinduisms|hinduisma]] reformētājs. |
Sludināja vienu vispārcilvēcisku reliģiju, kuras pamatpostulātus bija ņēmis no [[vedanta]]s un šakti-tantras. Centās samierināt dažādās vedantas skolas, traktēdams tās kā jogu garīgās attīstības ceļa dažādus līmeņus. Par esamības augstāko principu atzīdams [[Šankara]]s Absolūtu (''nirguna brahman''), kam nav iekšēju atšķirību, tomēr kritiski raudzījās uz pasaules iluzoruma koncepciju. Sociālajās attiecībās uzsvēra filantropijas un rūpju par visu cilvēku garīgu pilnveidošanos svarīgumu, ko uzskatīja par pretlīdzekli dzelzs laikmeta (''kali-juga'') postam - šajā laikmetā valdot naudas vara, svešzemnieku kundzības patvaļa utt. | Sludināja vienu vispārcilvēcisku reliģiju, kuras pamatpostulātus bija ņēmis no [[vedanta]]s un šakti-tantras. Centās samierināt dažādās vedantas skolas, traktēdams tās kā jogu garīgās attīstības ceļa dažādus līmeņus. Par esamības augstāko principu atzīdams [[Šankara]]s Absolūtu (''nirguna brahman''), kam nav iekšēju atšķirību, tomēr kritiski raudzījās uz pasaules iluzoruma koncepciju. Sociālajās attiecībās uzsvēra filantropijas un rūpju par visu cilvēku garīgu pilnveidošanos svarīgumu, ko uzskatīja par pretlīdzekli dzelzs laikmeta (''kali-juga'') postam - šajā laikmetā valdot naudas vara, svešzemnieku kundzības patvaļa utt. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. novembris, plkst. 12.09
Gadadhars Čaterdži jeb Ramakrišna (1834.-1886.) - sabiedrisks darbinieks, mistiķis, hinduisma reformētājs.
Sludināja vienu vispārcilvēcisku reliģiju, kuras pamatpostulātus bija ņēmis no vedantas un šakti-tantras. Centās samierināt dažādās vedantas skolas, traktēdams tās kā jogu garīgās attīstības ceļa dažādus līmeņus. Par esamības augstāko principu atzīdams Šankaras Absolūtu (nirguna brahman), kam nav iekšēju atšķirību, tomēr kritiski raudzījās uz pasaules iluzoruma koncepciju. Sociālajās attiecībās uzsvēra filantropijas un rūpju par visu cilvēku garīgu pilnveidošanos svarīgumu, ko uzskatīja par pretlīdzekli dzelzs laikmeta (kali-juga) postam - šajā laikmetā valdot naudas vara, svešzemnieku kundzības patvaļa utt.
Literatūra par šo tēmu
- Ramakrišna. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 352.-353. lpp.
