Atšķirības starp "Prētors" versijām

Pašreizējā versija, 2010. gada 29. novembris, plkst. 07.56

Prētors (lat. praetor no prae, "priekšā, pa priekšu" + itor, "gājējs") - konsula vai kara tribūna padomes (praetorium) loceklis, tā palīgs Senajā Romā. Sākotnēji par prētoru varēja ievēlēt tikai no patriciešu vidus, taču pēc 367. g.p.m.ē. par prētoru varēja kļūt arī plebejs. Prētors pildīja konsula pavēles, palīdzēja tam izšķirt strīdus starp pilsoņiem, aizstāja konsulu, kad tas atradās ārpus Romas. Kopš 242. gada p.m.ē. bija 2 prētori: pilsētas (praetor urbanus), kas kārtoja pašu romiešu lietas, un peregrīnu (praetor peregrinus), kura kompetencē bija kārtot valstī dzīvojošo nepilsoņu un svešzemnieku lietas. Laika gaitā paplašinoties valstij, pamazām pieauga arī prētoru skaits (Sullas laikā 8, Cēzara laikā jau 16). Sevišķi plašas tiesības prētoram bija tiesas procesa ievadīšanā un iztiesāšanas kārtības noteikšanā. Kā maģistrātiem, tiem bija arī tiesības savas darbības laikā izdot noteikumus jeb ediktus (edicta). Parasti šos ediktus atzina un pie tiem turējās arī nākamie prētori, pamazām izveidojot īpašu prētoru tiesību sistēmu, kas pielāgoja, papildināja un laboja senās pilsoņu tiesības. Peregrīnu prētoru ediktu rezultātā izveidojās tautu tiesības (ius gentium). Republikas laikā beigu posmā prētori faktiski kļuva par tiesu maģistrātiem, taču dažkārt tiem deleģēja arī militāro vai ārkārtēju valstiski svarīgu uzdevumu risināšanu. Domināta laikā prētoru funkcijas pakāpeniski pārgāja valsts ierēdņu pārziņā.

Skat. arī romiešu tiesības

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 93., 113. lpp.
• Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne, Rīga, 1977.

• Corey Brennan T. The Praetorship in the Roman Republic. - Oxford, 2000, ISBN 0-19-511459-0
• Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
• Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
• Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986

• Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
• Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
• Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
• Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5

• Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91
• Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.

Resursi internetā par šo tēmu

• Citāti no romiešu pilsoņu karu perioda literatūras - liis.lv
• Citāti no romiešu II-III gs. literatūras - liis.lv
• Tretjuka R. Romiešu tiesības (lekciju kurss - konspekts un kontroluzdevumi)

• Praetor: Roman magistrate, responsible for the administration of justice.
• Praetor. - Harpers Dictionary of Classical Antiquities (1898)
• Praetor - Dictionary of Greek and Roman Antiquities.

• Претор - Словари и энциклопедии на Академике