Atšķirības starp "Teodosija kodekss" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Teodosija kodekss''' (''Codex Theodosianus'') - pirmais oficiālais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[Imperators|imperatoru]] [[Konstitūcijas|konstitūciju]] krājums, apkopots un publicēts 438. gadā Konstantinopolē pēc Teodosija II rīkojuma. kurā iekļauti vairāk nekā 3000 likumi, kas izdoti kopš 312. gada. Kopā 16 grāmatas, kas sadalītas grupās: tiesību avoti (I), privāttiesības (II-V), publiskās tiesības (VI-XV) un Baznīcas tiesības (XVI). Šīs grāmatas nav nonākušas līdz mums oriģinālā tekstā, bet gan pārstrādātas un papildinātas ar vēlākiem iespraudumiem. Neaizstājams ziņu avots ne tikai par sabiedrības dzīves tieslietu un reliģijas jomām, bet ari par jaunām ekonomiskām un sociālām struktūrām, par kurām tajā rodamas tiešas liecības (piemēram, ir likumi, kas regulē [[Kolonāts|kolonāta]] iedibināšanu). | '''Teodosija kodekss''' (''Codex Theodosianus'') - pirmais oficiālais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[Imperators|imperatoru]] [[Konstitūcijas|konstitūciju]] krājums, apkopots un publicēts 438. gadā Konstantinopolē pēc Teodosija II rīkojuma. kurā iekļauti vairāk nekā 3000 likumi, kas izdoti kopš 312. gada. Kopā 16 grāmatas, kas sadalītas grupās: tiesību avoti (I), privāttiesības (II-V), publiskās tiesības (VI-XV) un Baznīcas tiesības (XVI). Šīs grāmatas nav nonākušas līdz mums oriģinālā tekstā, bet gan pārstrādātas un papildinātas ar vēlākiem iespraudumiem. Neaizstājams ziņu avots ne tikai par sabiedrības dzīves tieslietu un reliģijas jomām, bet ari par jaunām ekonomiskām un sociālām struktūrām, par kurām tajā rodamas tiešas liecības (piemēram, ir likumi, kas regulē [[Kolonāts|kolonāta]] iedibināšanu). | ||
| + | |||
| + | Skat. arī [[romiešu tiesības]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. decembris, plkst. 19.34
Teodosija kodekss (Codex Theodosianus) - pirmais oficiālais Senās Romas imperatoru konstitūciju krājums, apkopots un publicēts 438. gadā Konstantinopolē pēc Teodosija II rīkojuma. kurā iekļauti vairāk nekā 3000 likumi, kas izdoti kopš 312. gada. Kopā 16 grāmatas, kas sadalītas grupās: tiesību avoti (I), privāttiesības (II-V), publiskās tiesības (VI-XV) un Baznīcas tiesības (XVI). Šīs grāmatas nav nonākušas līdz mums oriģinālā tekstā, bet gan pārstrādātas un papildinātas ar vēlākiem iespraudumiem. Neaizstājams ziņu avots ne tikai par sabiedrības dzīves tieslietu un reliģijas jomām, bet ari par jaunām ekonomiskām un sociālām struktūrām, par kurām tajā rodamas tiešas liecības (piemēram, ir likumi, kas regulē kolonāta iedibināšanu).
Skat. arī romiešu tiesības
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 164. lpp.
- Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002
- Max Kaser. Römisches Privatrecht. - C.H.Beck Verlag: München, 1971
- Detlef Liebs. Römisches Recht. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 1993
